Vasara un mūzika. Tas ir tikpat nedalāmi un neizbēgami kā vasara un saule vai pērkona negaiss. Šoreiz nu jau par nežēlīgu jāsauc konkurence, kādā vilina vasaras koncertu un festivālu notikumi Rīgā, Jūrmalā, Liepājā, Cēsīs, Siguldā, Rundālē, Bauskā. Pat ja ierobežosim šo loku tikai ar klasisko, akadēmisko mūziku un festivālu formu, cīņa par šīs mūzikas cienītāju maciņiem un laiku ir milzīga. Pārsteidzošā kārtā tā nav mazāka par to, kāda tā bija 2014. gadā, kad Rīga bija Eiropas kultūras galvaspilsēta, un nu jau vairs nešķiet, ka kultūras piedāvājums varētu sarukt pēc Latvijas simtgades nosvinēšanas 2018. gadā.
Godīgi atzīšos, ka personiski ne vienmēr par to varu tikai priecāties. Ar iekšēju lepnumu piebalsojot saukļiem par Latviju – mūzikas lielvalsti, es atkal saprotu, ka arī šovasar atvaļinājums man nebūs iespējams. Ja es būtu teātra kritiķe, varētu ievilkt elpu, jo teātri vasarā iepauzē un aktieru iesaistīšanās izklaides projektos visbiežāk nav obligātās profesionālās intereses vērta. Mūzikā situācija ir mainījusies ļoti dinamiski, un jau grūti iedomāties, ka līdz tūkstošgades mijai vēl varēja atrast laiku, kad paravēt dārzu vai pavaļoties pie ūdeņiem. Renovētā un uzpostā Dzintaru koncertzāle, kura pēdējos gados piedāvā koncertus vai ik vasaras vakaru un kuras afiša ņirb no lielajiem vārdiem (šovasar – Rikardo Muti, Elīna Garanča, Hibla Gerzmava, Kristīne Opolais, Pāvels Černohs, Karels Marks Šišons, Vadims Repins, Džošua Bells, Lorenss Braunlijs, Aleksandrs Antoņenko, Ksenija Sidorova, Vestards Šimkus, Reinis Zariņš, Raimonds Pauls un citi), tolaik bija pilnībā pamirusi tāpat kā agrākā Jūrmalas kūrorta dzīvība.
Līdz 1993. gada vasarai, kad, neatlaidīgu entuziastu rīkoti, vienlaikus piedzima Opermūzikas svētki Siguldā un Senās mūzikas festivāls Bauskā un Rundālē, stabili turpinājās gandrīz vai tikai Dziesmu un deju svētki reizi četros vai piecos gados. Operā, kas tagad ik vasaru ieskandina ar Rīgas Operas festivālu un aizvada izrāžu sēriju augustā, līdz 1995. gada rudenim skanēja tikai kapitālo remontu tehnika.
Mūzikas piedāvājuma blīvumu šovasar jaudīgi palielina jaunās reģionālās koncertzāles. Tās vai nu pašas, vai sadarbībā ar citiem producentiem piedāvā unikālus notikumus, kurus citur baudīt nav iespējams. Liepājas Lielajā dzintarā un arī Ventspilī tāds ir klasiskās mūzikas festivāls Sensus, kurā no 12. līdz 15. jūlijam piedalīsies Berlīnes filharmoniķu, Amsterdamas Karaliskā Concertgebouw orķestra un citu Eiropas un Latvijas labāko orķestru vadošie mūziķi un Karels Marks Šišons diriģēs divus simfoniskos koncertus. Koncertzālē Cēsis 9. jūnijā gaidāms vijolnieka Gidona Krēmera un viņa orķestra Kremerata Baltica koncertuzvedums Veltījums Orfejam kopā ar Ingu Kalnu, franču pianistu Likā Debargu, lietuviešu obojisti Justi Gelgotaiti, aktrisi Gunu Zariņu un kori Kamēr….