Taču pietiek ar vienu radio izdzirdētu frāzi, lai es pamostos – šoferis klausās Radio Skonto līdzīgu programmu, tās vadītāja amerikāniskā stilā sasveicinās «Welcome to the greatest city in the world». Te nu es esmu, pasaules lieliskākajā pilsētā, gatava mācīties un izdzīvot lielpilsētas dzīvi.Pirmais pārbaudījums seko drīz. Man jānoķer taksis, lai tiktu uz savu dzīvesvietu Trešajā avēnijā. Vairākas minūtes ar izstiepto roku stāvu uz ielas, garām pabrauc desmitiem dzelteno auto. Tumsā nevaru īsti saskatīt, bet pieļauju, ka piektdienas vakarā daudzi taksometri ir aizņemti. Beidzot kāds samazina ātrumu un gatavojas stāties. Es priecīgi stumju čemodānu uz brauktuves pusi, bet taksists, ieraudzīdams manu bagāžu, atmet ar roku un tomēr brauc tālāk. Noīdos skaļi. Mana sapņu pilsēta mani ignorē? Man būs jāvelk bagāža vairākus kilometrus pašai? Filmās taču redzētas epizodes ar kautiņiem par taksometriem Ņujorkā, – turpinu dialogu ar sevi, vērojot, kā citi ņujorkieši (bez bagāžas) cits aiz cita veikli ielec savos taksometros ielas otrajā pusē. Protams, galu galā arī mani aizved uz jaunajām mājām, tās atrodas otrajā stāvā virs Irish Pub, kur pilnā sparā notiek uzdzīve, bet es savā pirmajā Ņujorkas vakarā aizmiegu momentā.Pirmās septiņas dienas pilsētā pavadu starp tūrista eiforiju un birokrātijas kārtošanu. Mana Ņujorkas «krustmāte» Žanete Skarule ieved mani pilsētas dzīvē, pierādot, ka visskaistākās lietas dzīvē ir bez maksas. Sestdiena sākas ar bezmaksas džeza koncertu Hārlemā, pie klavierēm aptuveni 70 gadus veca lēdija sniedz brīvdabas koncertu sava dēla piemiņai, publikā – tieši tādas Hārlemas kundzītes, kādas redzētas filmās – ar lielām, puķainām cepurēm un spilgtām kleitām. Svētdiena aizrit, pētot Bruklinas pludmales – gan cilvēku neievēroto The Dead Horse Bay ar izskalotiem dārgumiem (piemēram, trīsdesmito gadu pudeles un seni trauki), gan Tilden Beach ar tradicionālajiem beivačeriem, sāļu ūdeni un zemu riņķojošām lidmašīnām virs galvas. Žanetes dzimšanas dienas svinības notiek kā filmā – uz mājas jumta Bruklinā ar skatu uz gaismās zaigojošo Manhetenu, skanot džeza mūzikai no plašu atskaņotāja.Daļa pirmās nedēļas aizrit arī birokrātiskos niekos, kārtojot dokumentus, bet viss notiek gludi, pat par spīti tam, ka esmu nozaudējusi vienu no saviem imigrācijas papīriem. Pārējo laiku ar tūrista sajūsmu vēroju pilsētu, atrodu lētākos pārtikas veikalus un apskatu zīmīgākos Ņujorkas objektus. Ir apritējusi nedēļa kopš manas ierašanās pilsētā, un piektdienas vakarā kopā ar vairākiem simtiem citu pilsētnieku skatāmies kino uz piepūšamā ekrāna Centrālparkā. Tā ir 1978. gada komēdija Animal House, kurai blakussēdētāji vārdus zina no galvas un runā līdzi, es atpazīstu tikai filmas galveno dziesmu (http://www.youtube.com/watch?v=f2sWTdgPYRI&feature=related). Mēs paslepeni dzeram līdzi paņemto baltvīnu, raksturīgās skaņas liecina, ka citi dara tāpat.Visi, ko iepazīstu, saka «I love New York», un tad es prašņāju, kādi tam iemesli. Deivs, kurš Ņujorkā dzīvo septiņus gadus, saka, ka varētu par to stāstīt stundām, bet sniedza vienu piemēru. Pirms pieciem gadiem viņš ar draugiem bieži gāja uz kādu bāru Manhetenā, kur mēdza uzstāties kāda nezināma māksliniece. Tagad viņa brauc pasaules tūrē ar skatuves vārdu Lady Gaga. Un tādu piemēru pilsētā ir bez gala.Mani māc bažas, ka tikai kaut ko nepalaižu garām. Notikumu burzmā aizmirsu piedalīties labdarības skrējienā Color Run Centrālparkā (skrējēji skrien piecus kilometrus baltos krekliņos un skatītāji tos izkrāso, apmētājot sportistus ar krāsu bumbām), nebiju uz bezmaksas AfroPunk Fest, kur uzstājās arī Ērika Badū, nepaspēju aizbraukt uz sestdienas koncertu MoMa filiālē Kvīnsā P.S.1. Tāpēc ar melnu flomāsteri apvelku obligātos pasākumus bezmaksas afišā, sastādu plānu nākamajai nedēļai. Jau ir nopirkta biļete uz Leonarda Koena koncertu decembrī Madison Square Garden.Un visam pa vidu būs arī jāmācās – šonedēļ sākas pirmās lekcijas New School, kur šajā mācību gadā apgūšu dokumentālo filmu veidošanu.*Žurnāliste, Fulbraita stipendiāta, šajā gadā apgūs dokumentālo filmu veidošanu New School Ņujorkā.
Vēstules no Ņujorkas I
Sākums nebija gluži kā pirms tam pārdomāts un izsapņots. Ņujorkas Kenedija lidostā ielidoju miegaina, jo iepriekšējā nakts bija pavadīta ballējoties kopā ar citiem Fulbraita stipendiātiem (mūs, vairākus desmitus, sagatavojas dzīvei ASV trīs dienu apmācībā Rīno, Nevadas štatā).Autobuss uz pilsētu sastrēgumstundā brauc ilgi un es ik pa brīdim iemiegu, ilgodamies pēc sarunātās istabas gultas.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.