Taču vēlēšanas tuvojas un vecie niķi tomēr liek interesēties kaut vai par to, ko dara abi prezidenta amata kandidāti. Visvienkāršākais veids, kā uzzināt dienas galvenos pavērsienus politikā, ir noskatoties vēlos vakara komēdijšovus. Mans kursabiedrs Sems izmēģināja laimi un dabūju biļetes uz Colbert Report piektdienas vakara ierakstu. Tas ir, viņš dabūja iespēju mēģināt tur nokļūt. Tā nu mēs, trīs kursabiedri – es, Sems un Sendija – piektdienas vakarā satikāmies, lai dažas stundas pavadītu garā rindā. Esmu jau minējusi, ka Ņujorka ir rindu pilsēta. Mums šī bija iespēja izpļāpāt dzīvi un vēl labāk iepazīties. Biļetes ir bezmaksas, to ir nedaudz vairāk par simt. Mēs bijām rindā laicīgi, lai laimīgi nokļūtu līdz lidostas tipa drošības pārbaudei un noskatītos šovu. Pirms tiek atvērtas studijas durvis, kāda meitene ar rāciju pie kabatas uzkāpj uz galda un mūs īsi noinstruē par turpmāko. Lūdzu, ņemiet vērā, ka jūs esat raidījuma skaņu celiņš, esiet skaļi un dodiet enerģiju Stīvenam (Stīvens Kolberts, šova vadītājs), viņš no tā uzlādējas. Lūdzu, ieraksta laikā neizkliedziet uzsaucienus Stīvenam – viņš neatbildēs un jūs jutīsieties slikti. Stīvens pašlaik tepat aiz sienas izmēģina jokus, viņam nav tāda komanda, kā Džonam Stjuartam (savējo joks par tā paša kanāla Comedy Central populārāko komēdijšovu Daily Show). Lūdzu, izslēdziet telefonus, fotografēšana studijā ir stingri aizliegta. Mēs tiekam pie ļoti labām vietām studijā – tieši pretī Stīvena galdiņam, pavadām krietnu pusstundu pētot studijas iekārtojumu no mēbelēm līdz lukturiem un auditorijas mikrofoniem. Kaut kur jābūt arī novērošanas kamerām, jo pēkšņi parādās apsargs ar austiņu ausī. Viņš zina, ka meitene pēdējā rindā ir kaut ko nofotografējusi ar savu telefonu. Apsargs izdzēš foto, paņem telefonu un arī viņas kredītkarti. Fotografēšanas aizliegums nebija nekāds joks. Bet joki sākas drīz – klāt ir Colbert Report iesildītājkomiķis! Viņa uzdevums ir padarīt mūs jautrus vēl pirms šova sākšanās un tas viņam izdodas, pavadot laiku jautrās sarunās ar dažiem no skatītājiem. Nu, vai nav smieklīgi, ka puisis, kas izskatās pēc vidusskolēna, ir 29 gadus vecs jurists? Tu nopietni pats izdomāji šādi saģērbties šovakar? Tas ir jautājums Kolumbijas universitātes studentam zaļos šortos un ar tauriņu. Viņš studē cilvēktiesības. "You must be rich". Nav manos rakstīšanas spēkos atkārtot iesildīšanas komiskumu. Pa vidu jokiem ir smiešanās un ovāciju treniņi (tie gan var būt apnicīgi). Un tad jau nāk Stīvens. Pirms šova auditorija var uzdot viņam off-record jautājumus. Mīļākā videospēle, sapņu profesija un tamlīdzīgi jautājumi tiek atbildēti ar joku. Taču man atmiņā palicis nopietnākais jautājums: "Kuru no šova viesiem bija visgrūtāk dabūt uz raidījumu?" Izrādās, tas ir Wikileaks dibinātājs Džulians Asānžs. Tas noticis vēl pirms par viņu zināja visi, vēl pirms helikoptera video ar civiliedzīvotāju nogalināšanu Irākā. Stīvens par viņu uzzinājis no Reddit (ai, būtu man arī jāapgūst šis brīnums) un viņa asistente veica neskaitāmus zvanus, līdz nonāca līdz Asanžam.Pa to laiku kameras aizstumtas savās vietās, katram operatoram rokās uz zilām lapām izdrukāts scenārijs un visam pa vidu šiverē skatuves menedžeris Marks. Aiziet – raidījuma galviņa, krāna brauciens pāri skatītājiem un Stīvens ieskrien studijā un nosēžas savā vietā. Šovu var noskatīties te, tāpēc saturu un jokus nepārstāstīšu. Varu atklāt, ka vienu reizi komiķis pārteicās, skrējienu ārā no studijas vajadzēja pārrakstīt, jo šovs izrādījās 2 minūtes par garu (raidījums tiek ierakstīts pāris stundas pirms ētera). Pēc katras epizodes pie Stīvena galda pieskrien trīs jauni vīrieši (džeks hūdijā, puisis elegantā, svītrotā kreklā un hipsterjaunietis krāsaini rūtainā kreklā un atbilstošām brillēm) un notiek minisapulce. Nedzirdu ne vārda, bet tas mani interesē visvairāk – ko viņi tur apspriež? Vēl pieliek klāt jaunizdomātus jokus? Saīsina nākamo ainu?Manu sajūsmu rada kombinācija starp superprofesionālo organizāciju un humora pilno vieglumu no katra iesaistītā (izņemot apsargus, kuri šova laikā ne reizi nepasmaida, bet tikai uzmanīgi vēro publiku; laikam jau ir iemesls). "Jūs bijāt visprofesionālākā publika," komiķis pēc ieraksta atvadās un sūta gaisa bučas. Vārdu sakot, amerikāņu televīzijas narkotika ir sajusta.
Vēstules no Ņujorkas III. Amerikāņu televīzijas narkotika
Man jāatzīstas dažos grēkos. Ja jūs man prasītu, kāpēc streiko skolotāji Čikāgā, es īsti nevarētu atbildēt. Līdzīgi par citām valstiskām ziņām ASV. Man nav televizora, internets mājās ir gliemeža ātrumā. New York Times pirmās lapas virsrakstus es apskatu, stāvot rindā pēc rīta kafijas. Esmu nopirkusi divus New Yorker žurnālus un neesmu izlasījusi nevienu! Īsi sakot, mācībās un pilsētas iepazīšanā paiet tik daudz laika, ka seniem žurnālistes ieradumiem vienkārši neatliek spēka.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.