Grāmata veltīta šobrīd aktuāliem, ar valodu saistītiem jautājumiem. “Grāmata aplūko šādu likumsakarību - tās etniskās grupas, kas savu identitāti galvenokārt balsta uz valodu, un kuru etniskie konflikti arī ir saistīti ar valodu, parasti nenonāk līdz fiziskai agresijai, un valodā balstīts konflikts parasti paliek civilizētā, verbālā līmenī,” par grāmatu stāsta tās autore D. Strelēvica-Ošiņa.
Pasaules valodniecībā ar vārdu preskriptīvisms jau izsenis apzīmē tādu attieksmi pret valodu, kas pieprasa stingri sekot priekšrakstiem, novērst nevēlamo un nodrošināt pareizību. Latvijā šī attieksme ir plaši izplatīta, bet vēl maz pētīta no teorētiskās puses, tāpēc arī pats termins ir mazpazīstams.
Vai cīnīties par valodas pareizību ir pareizi vai nepareizi, un vai tas vispār ir iespējams? Uz šo jautājumu viennozīmīgas atbildes nav. Valodas pareizības praktiskajai „frontei” ir vairākas puses – ar to nākas saskarties gan tam, kura valoda tiek labota, gan tam, kurš labo citus. Savukārt pētnieka mērķis ir saprast gan to, kas notiek valodā, gan arī to, kā un kādēļ cilvēki vēlas valodu ietekmēt.
Šī grāmata aplūko gan preskriptīvisma teoriju un terminoloģiju, gan arī citas parādības – piemēram, sabiedrības attieksmi pret valodniekiem un citām ar valodu saistītajām profesijām. Grāmata vēsta arī par dažādiem ar valodu saistītiem mītiem, kā arī par to, kāpēc valoda, tās lietojums un rūpes par valodas „tīrību” dažām tautām ir tik svarīgas nacionālās identitātes sastāvdaļas. Tiek uzsvērts, ka tie etniskie konflikti, kas saistīti ar valodu, parasti ir civilizēti un nevardarbīgi, kā to liecina arī Latvijas situācija gan pagātnē, gan šodien.
Aplūkojot latviešu un Latvijas situāciju, grāmatā salīdzinājumam sniegtas gan vēsturiskas, gan aktuālas atsauces arī uz seno romiešu, britu, īru, lībiešu, Kanādas frankofonās provinces Kvebekas un citu kopienu lingvistisko situāciju.