Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +7 °C
Viegls lietus
Piektdiena, 27. decembris
Inita, Elmārs, Helmārs

Ilze Vītoliņa: Lai kultūras nesaplūst

Pelēkais un sarkanais Dailes teātra iestudējumā M.Butterfly. Saruna ar vienu no labākajām kostīmu māksliniecēm Latvijā, šā gada Spēlmaņu nakts nominanti Ilzi Vītoliņu

Es neieredzu šo tērpu, bet mūsu dižā vadoņa dēļ es pacietīšu to, kā arī citas buržuāziskās Rietumu izvirtības – amerikāņu rakstnieka Deivida Henrija Hvanga autrumnieciskās drāmas M.Butterfly ekranizācijā, ko 1993. gadā veidoja pazīstamais kanādiešu režisors Deivids Kronenbergs, saka galvenā varone Songa. Pēc divdesmit gadiem režisore Laura Groza-Ķibere Dailes teātrī piedāvā savu versiju stāstam par mūžseno konfliktu starp Austrumiem un Rietumiem, kurš iezīmēsies arī kostīmu mākslinieces Ilzes Vītoliņas veidotajos izrādes tērpos. "Tas ir balstīts uz pelēko un sarkano," viņa ilustrē nesaskaņu estētisko pusi.

Nesaprašanās ir abpusēja

Pirms Dž. Dž. Džilindžera iestudējuma Jūlijs. Kāda maniaka stāsts (2008) kostīmu māksliniece atklāja, ka pirms katras izrādes viņa iegādājas vislabāko papīru, ko rūpīgi sagriež sloksnēs, izvēlas labākos zīmuļus un ķeras pie darba. "Rituāls paliek rituāls – tur nekas nav mainījies," pirms M.Butterfly pirmizrādes, kas notiks 8. novembrī, saka Ilze Vītoliņa. Lai radītu tērpus, ir savākts ļoti daudz materiālu un notikušas tikšanās ar dažādiem speciālistiem. "Šī tēma ir ārkārtīgi plaša, dziļa un līdz galam neapgūstama," par Ķīnas kultūru saka māksliniece, turklāt šī apgūstamība neesot laika vai darba jautājums. "Tā ir vesela pasaule, kas ir tik sarežģīta, ka – lai arī kā es censtos, tā būs tikai virskārta – es nevaru pretendēt uz to, ka tā būs līdz galam izzināta tēma," viņa piebilst.

Krievu režisora Alekseja Učiteļa dokumentālajā filmā Butterfly iekļautajā Romāna Viktjuka izrādes fragmentā izskan jautājums: kāpēc attiecībās ar Austrumiem Rietumi vienmēr paliek muļķa lomā? Ilze Vītoliņa uzskata, ka šī nesaprašanās ir abpusēja, un min piemēru no savas profesijas skatpunkta: "Ja ķīniešiem būtu jātaisa latviešu eposs, arī viņi būtu šausmās!" Rietumu modes vēsture pazīst vairākus gadījumus, kad tajā ir aktualizējies austrumnieciskais, – XX gadsimta sākumā, hipiju laikos. Modes vēsturnieks Aleksandrs Vasiļjevs uzskata, ka nākotnē Austrumi diktēs to, ko mums vilkt mugurā. "Redzēsim, es nemāku prognozēt, taču mana vēlme būtu, ka kultūras nesaplūstu – man ir interesantāk, ja tās paliek atšķirīgas," saka Ilze Vītoliņa.

Labāk zīle rokā

Izrāde M.Butterfly ir jau ceturtā kostīmu mākslinieces sadarbība ar Lauru Grozu-Ķiberi. "Laura ir ļoti gudra un mērķtiecīga," režisori raksturo Ilze Vītoliņa. "Man ar viņu ir viegli strādāt, jo viņa zina, ko grib, un es domāju, ka viņa ļoti daudz sasniegs." Viņu abu iepriekšējais darbs Salome ir viens no trim kostīmu mākslinieces veikumiem, ko ir novērtējusi Spēlmaņu nakts žūrija. Balvas pasniegšanas ceremonija notiks 23. novembrī Dailes teātrī.

Ilzei Vītoliņai ir izveidojusies laba sadarbība ar vairākiem režisoriem, ar kuriem viņa turas kopā gadiem. "Es nesaku, ka nav jātiecas pēc jauniem horizontiem, bet kāpēc neizmantot to, kas jau ir?" saka māksliniece.

"Nav nemaz tik viegli savstarpēji pieslīpēties," pieredzē dalās Ilze Vītoliņa. Ja izveidojas komanda, tā turas kopā, "tu zini, ka vismaz pirmajā uzbūves līmenī viss būs kārtībā". Par pēdējo gadu izcilāko darbu savā pieredzē viņa uzskata Dž. Dž. Džilindžera iestudējumu Pūt, vējiņi! Liepājas teātrī, kas sniedzis milzīgu radošo gandarījumu visai radošajai komandai. "Pagaidām nekas to sajūtu nav pārspējis," atceras Ilze Vītoliņa. Savukārt uz jautājumu, vai nav plānots sadarboties ar savu dzīvesbiedru Paulu Timrotu (6. novembrī Dailes teātrī notika viņa Prezentācijas pirmizrāde – I. A.), māksliniece atbild: "Nav gan. Mūs abus interesē teātris, taču tas nenozīmē, ka mums būtu kopā jāstrādā."

Lelle ir viņas sirdslieta

Ar Spēlmaņu nakts nomināciju Gada kostīmu mākslinieks ir novērtēti ne tikai Ilzes Vītoliņas kostīmi izrādēm Salome un Finita la comedia! Dailes teātrī, bet arī viņas lelles izrādē Ronja – laupītāja meita Latvijas Leļļu teātrī. "Tā ir pilnīgi nedabiska situācija," par šo "piekabinājumu" saka Ilze Vītoliņa (teātra balva netiek pasniegta atsevišķā leļļu mākslinieku kategorijā – I. A.). "Viņas fantāzijai nav robežu," saka režisors Valdis Pavlovskis, kurš ar Ilzi Vītoliņu ir sadarbojies trijās Leļļu teātra izrādēs – Skroderdienas Silmačos, Pepija Garzeķe un Ronja. Ilze Vītoliņa ļoti labi jūtot un saprotot leļļu pasauli, jo viņa savulaik ir darbojusies animācijas lauciņā. "Kā Ilze pati saka: lelle ir mana sirdslieta. Viņa ir gatava nepārtraukti eksperimentēt," uzsver Valdis Pavlovskis.

Ilze Vītoliņa neizvēlas doties pa iepriekš iestaigātu taciņu – viņa labprāt izmanto iespēju padarīt kaut ko ārpus teātra kostīmu mākslinieces profesijas robežām. "Tas reizēm ir ļoti veselīgi," viņa piebilst. Ilze Vītoliņa ir pamēģinājusi strādāt arī kino, taču tas, kas šajā nozarē notiek Latvijā, neesot domāts viņai. "Tu vienkārši es izpildītājs, kurš mēģina atrast 55 kreklus," par kostīmu mākslinieka pienākumiem tagadējā situācijā kino saka Ilze Vītoliņa, savukārt iekļūt ārvalstu projektos esot nereāli – nav vērts pat sapņot.

Draudzēties nav liegts

Ieskatoties pēdējo gadu Spēlmaņu nakts balvai nominēto kostīmu mākslinieku sarakstos, nākas secināt, ka gadu no gada atkārtojas gandrīz vieni un to paši vārdi. "Tie mainās tikai vietām," pajoko Ilze Vītoliņa un piebilst – šī profesija ir ļoti grūta. Jauniņie netur līdzi? Ļoti maz esot tādu, kuriem ir milzīga vēlēšanās un nepieciešamās darbspējas, – lai darbotos teātrī vai modē, ir jābūt pilnīgi trakam un nevaldāmi jāraujas uz to, bet mūsdienu jauniešiem viss ir, viņiem ne pēc kā nav jātiecas, viņi var nodrošināt dzīvi bez ārkārtīga darba. "Tāds izmisums, kāds 90. gadu sākumā bija mums, kad mēs bijām gatavi darīt jebko, lai mūs vispār kāds pamanītu, – tāda nebūs nevienam," viņa uzskata.

"Ir svarīgi dabūt līdzsvaru starp izglītību, pieredzi un vēlmi to darīt," par kostīmu mākslinieku balansa atrašanu saka Ilze Vītolņa, taču tie jaunie, kuriem ir vēlme, neko īsti neprot, bet tiem, kuriem ir izglītība, "teātris nešķiet īstā vieta, kur realizēt savu radošo potenciālu". Kas attiecas uz pieredzes gūšanu, Ilze Vītoliņa norāda – jaunie kostīmu mākslinieki teātrī visbiežāk ienāk ar jaunajiem režisoriem – elementāri! "Nav aizliegts draudzēties!" par nepieciešamo kontaktu dibināšanu jau studiju gados saka Ilze Vītoliņa, kura savulaik ir strādājusi par pasniedzēju Latvijas Mākslas akadēmijas Modes dizaina nodaļā.

Mākslinieku sapņu komanda

Tiem, kuri vēlas nodarboties ar modi, ir vajadzīgs pamatkapitāls. Veikalus var atvērt tikai tie jaunieši, kuriem ir pamatīgs vecāku atbalsts: "Pretējā gadījumā – lai arī kur tu būtu mācījies, tu sāksi no zemākā pakāpiena – un nav teikts, ka līdz mūža beigām nonāksi pie savām kolekcijām un firmas." Saruna ar Ilzi Vītoliņu notiek laikā, kad risinās Riga Fashion Week, kurā pašmāju dizaineri piedāvā savas nākamā gada pavasara/vasaras kolekcijas. "Modes biznesā tev katru reizi ir jārada kaut kas nebijis, kas turklāt visiem patīk un ko pēc tam visi gribētu iegādāties," atzīst Ilze Vītoliņa. Viņas iecienītāko dizaineru vidū ir mutīgais Džons Galiano un nelaiķis Aleksandrs Makvīns. "Saka – teātris ierobežo, bet mode ierobežo vēl vairāk!"

Daži pašmāju modes mākslinieki izmēģina savus spēkus teātrī. "Atnāk pie mums dizaineri ar milzīgām ambīcijām un tik pašapzinīgi – tas, protams, ir labi, bet tam ne vienmēr ir segums," par situāciju Latvijā saka Ilze Vītoliņa.

"Uztaisīt pašreizējām modes tendencēm atbilstošus tērpus nebūtu ļoti gudri, jo izrāde tiek spēlēta piecus gadus, bet jau pēc trim tas kļūtu par kaut kādu ārprātu, ko neviens negribētu redzēt," modes mainīgo dabu un tās attiecības ar teātri raksturo Ilze Vītoliņa, kurai drīzāk ir ambīcijas pašai radīt kaut ko jaunu, nevis ietekmēties no citiem. Varbūt pašai radīt savu kolekciju? "Tas būtu jauki, bet, lai to darītu, jābūt tālākiem mērķiem šajā virzienā, citādi nav jēgas," saka kostīmu māksliniece, kurai bija iespēja sarīkot modes skati baletā Karlsons lido… (šis defilē notiek Bokas jaunkundzes fantāzijā). "Ilze Vītoliņa un Mārtiņš Vilkārsis – es viņus saucu par dream team jeb sapņu komandu," saka horeogrāfs Aivars Leimanis, kurš ar kostīmu mākslinieci ir sadarbojies divas reizes – baletā Dons Kihots un Karlsons lido…. "Viņai ir fantastiska gaumes un stila izjūta. Viņa ir atvērta dažādiem priekšlikumiem, ātri uzķer idejas un tajā pašā laikā piedāvā oriģinālus risinājumus."

M.Butterfly

Pirmizrāde Dailes teātrī 8.XI plkst. 19; 9., 10.XI plkst. 18
Biļetes Biļešu paradīzes tīklā Ls 4–15 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

2024. gads teātrī. Teātris nav ēka

Gandarījumu ir sagādājuši oriģināldarbi, kas runā par šīs zemes cilvēkiem, viņu vēsturi un šodienu, cerībām un vilšanos, stereotipiem un vērtībām

Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja