Ešenvalds nupat ieradies no Kembridžas, kur jau gadu ir pavadījis kā Kembridžas universitātes Svētās Trīsvienības koledžas rezidējošais komponists.
Kāpēc autorkoncertu uztici tieši korim Latvija?
Tāpēc, ka tas bija viens no manas mūzikas pašiem pirmajiem pasūtītājiem un pats tajā dziedāju deviņus gadus. Kad mani uzņēma Komponistu savienībā, kora diriģents Māris Sirmais un direktors Māris Ošlejs abi atnāca uz manas mūzikas pēcpusdienu Komponistu savienībā. Viņi ļoti rezervēti uzņēma manu skaņdarbu kamerorķestrim Laika robežas, taču nebaidījās man pasūtīt lieldarbu: oratoriju Kristus ciešanas un augšāmcelšanās (Passion and Resurrection). Dziedot šajā korī, esmu visnepastarpinātāk piedzīvojis, ko nozīmē mūzikas visaugstākās virsotnes, gan dziedot Marisa Jansona vadībā, gan iespaidīgās koncertzālēs Singapūrā, Lucernā, Minhenē u.c. Gribējās šo koncertu kopā ar viņiem.
Ko tev nozīmē ceļa motīvs (simbols, metafora, reāli ceļošana)?
Man ir sajūta, ka stāvu uz sliekšņa un esmu atvēris durvis. Es atskatos uz noieto ceļu un tāpēc koncertā skanēs visas manas līdzšinējās mūzikas esence. Es izeju jau ārā pa šīm durvīm, un ir sajūta, ka priekšā tāls ceļš ejams, bet diezgan tāls jau ir arī aiz muguras. Jau visu šo gadu ir abpusēja gara ceļa sajūta. Droši vien tas saistīts ar starptautisko apriti: agrāk vairāk biju Latvijā, tagad otrādi.
Vai programmā būs arī kāds pirmatskaņojums?
Šis būs vispilnasinīgākais, nopietnākais no autorkoncertiem, kādi man vispār bijuši. Skanēs darbi, ar kuriem koris Latvija guvis starptautiskus panākumus un mūsu amatierkori vinnējuši konkursus, un Latvijas Radio koris uzvarējis radio ierakstu Rostrum konkursā Parīzē. Pirmoreiz Latvijā skanēs Vineta, nogrimusī pilsēta korim un sitaminstrumentiem, kas tapa pēc Bavārijas radio kora pasūtījuma. Viņi to iedziedāja Bavārijas televīzijas filmā par zudušajām vietām uz zemes. Otru jauno opusu Zvaigznes pasaules koru simpozijā Argentīnā pirmatskaņoja Soltleiksitijas universitātes (ASV) koris. Viņi veselu gadu drīkstēja būt bija vienīgie atskaņotāji, tagad šim darbam ir liels pieprasījums, lai gan tas ilgst tikai piecas minūtes. Spēlē glāzes, katrai savs tonis, un tām ir līdzvērtīga nozīme dziedātāju balsīm. Pēc nedēļas, 19. oktobrī Liepājā, Latviešu biedrības namā Ints Dālderis un Liepājas simfoniskais orķestris Atvara Lakstīgalas vadībā pirmatskaņos manu klarnetes koncertu Arktikas nakts vīzijas. Es tuvojos ziemeļblāzmai.
Ko devis (vai būtiski mainījis) pirmais aizvadītais gads Kembridžas universitātes Trīsvienības koledžas rezidējošā komponista statusā? Tava mūzika skan arī tur?
Pirmkārt, ģeometriskā progresijā pieaugusi manas mūzikas starptautiskā aprite. Jau pirmajā nedēļā man bija tikšanās ar trim dažādiem producentiem, kuri pasūtīja skaņdarbus. Tie nākuši aizvien klāt un klāt. Ļoti patīk, ka tā ir zinātniskā, pētnieciskā, eksaktio zinātņu, vēstures un literatūras universitāte, kurā mūzika ir tikai maza daļa. Ja es būtu rezidējošais komponists kādā mūzikas augstskolā, tas man būtu stipri garlaicīgi būt tikai starp mūziķiem. Bet tas, ka esmu starp zinātniekiem, pētniekiem, un varu iet arī uz observatoriju, dod nebijušus impulsus, spēcīgāku iedvesmu, impulsus bibliotēkā vākt materiālus jauniem darbiem, nevis rakstīt simfonijas bez vārda: Nr 1., Nr 2., Nr 3…. Zinātnes un vēstures klātbūtne ir iedvesmojošais, ko spēj dot Kembridžas universitāte. Svētās Trīsvienības koledžas koris, kaut arī ir amatieru kolektīvs, diriģenta Stīvena Leitona vadībā tikko, pagājušajā nedēļā ieguva prestižā britu mūzikas žurnāla Gramophone balvu kā labākais gada ieraksts kora mūzikā, tajā ierakstīta Herberta Hovelsa (1892-1983) garīgā mūzika. Leitons man saka: "Mēs gribam jaunu repertuāru Dievkalpojumos lielajās anglikāņu baznīcās."
Kas jauns tavā ziemeļblāzmas (u.c. debess parādību) pētīšanā? Kāds tam rezultāts?
Vācu folkloras marteriālus, kas video formātā tiks iesaistīti 40 minūšu lieldarbam Ziemeļu gaisma, kuru rakstu orķestrim, koriem un elektronikai. To vēlas pirmatskaņot orķestris City of London symphonia, kura mākslinieciskais vadītājs ir Stīvens Leitons. Interesi izrādījis arī Arktikas simfoniskais orķestris Norvēģijā. Pirmatskaņojumam, kas plānots 2014. gadā, vajag modernu zāli, kur pat griesti ir kā ekrāns. To spēj nodrošināt Londonas Roundhous. Novembra beigās braukšu atkal uz Norvēģijas ziemeļiem, lai kopā ar profesionālu fotogrāfu, kura video būs manas mūzikas atskaņojumā, naktīs vērotu ziemeļblāzmu.
Kas pašlaik ir visaktuālākais tavā radošajā dzīvē?
Nākamgada jūlijā taps ieraksts firmai Hyperion. Tad beigsies arī mana rezidentūra Kembridžā. Leitons aicina, lai es uzrakstītu sakrālās mūzikas kora darbus, ko varētu dziedāt Dievkalpojumos anglikāņu baznīcās. Pagājušajo otrdien (2. oktobrī) jau notika Te Deum pirmatskaņojums jauna Trīsvienības koledžas māstera inaugurācijai. Iepriekšējais māsters bija kosmosa speciālists Lords, profesors Mārrtins Rīss, tagad – sers Gregorijs Vinters, gēnu speciālists. Vienu gadu būs jābūt kā galma komponistam, jo puse no jaunā diska programmas būs darbi, kas tapuši Kembridžā. Stīvens Leitons ar savu profesionālo kamerkori Polyphony šoruden novembrī Amsterdamas Concertgebouw koncertzālē pirmatskaņos manu jaundarbu 67. psalms, to pasūtīja ASV organizācija Soli Deo Gloria. Britten Symphonia. Vijolniece Aļina Ibragimova pirmatskaņos jaunu darbu Londonas Bārbikena centrā 2013. gada februārī.
Piekritīsi pēc Kembridžas perioda beigām 10 dienas būt par rezidējošo komponistu Portlendā, Oregonā ASV?
Tas būs uz ļoti īsu laiku. Tas būs viens brauciens uz desmit dienām 2013. gada aprīlī, kura laikā notiks divi manas oratorijas Kristus ciešanas un augšāmcelšanās koncerti un jānolasa vienu lekciju. To apvienošu ar viesošanos Dallasā, kur šo pašu oratoriju atskaņos citi izpildītāji.