"Luga ir traka, tā kutina nervus. Kāpēc runāt par slepkavību? Tāpēc, ka zem lupas jau nav pats slepkavības akts, bet cilvēks, kurš līdz šādam solim kaut kā ir nonācis. Mēs taču nevaram izlikties, ka dzīvojam pasaulē, kurā neslepkavo," saka režisors Kārlis Krūmiņš, kuru pirms pirmizrādes aicinājām pastāstīt par iestudējumu. Ar Kārli Krūmiņu sarunājas Elīna Cire.
Kolperta kungs ir pirmā vācu luga Tavā iestudējumu sarakstā?
Jā. Šis būs pirmais darbs, kas būs par vāciešiem.
Tu esi iestudējis Beketu. Arī Gīzelmana darbā saskatāmas paradoksa drāmas pazīmes, vārdu pingpongs, grotesks sižets. Kas tevi piesaista absurda dramaturģijā?
Es esmu iestudējis arī Pinteru un Mrožeku. Man patīk neparastas situācijas, kas mēdz pretendēt uz to absurduma pakāpi, ar ko es saskaros savā ikdienā. Man tas šķiet aktuāli. Šīs lugas kontekstā - nogalināt kādu aiz garlaicības, tas nav nekas jauns. To cilvēki piekopa gan 100, gan 2000 gadus atpakaļ, un Vācijā tas ir aktuāli arī šodien.
Pēdējā laikā, skatoties Rietumu autoru darbus, uzmācas doma – jo vairāk ļaužu pasaulē, jo aktuālāks kļūst eksistenciālais jautājums par dzīves jēgu - īpaši šobrīd, kad strauji pieaug pensionāru skaits un top skaidrs, ka nebija nekādas dižas jēgas visu dzīvi dzīties pēc naudas, jo drīz pienāks brīdis, kad visiem tik un tā nepietiks. Vai izrādē būs kādas atsauces uz šāda veida noskaņojumu Eiropā?
Es teiktu, ka šis noskaņojums lika man izvēlēties tos vai kādus citus izteiksmes līdzekļus, bet vairāk to akcentēt nedomāju, jo, kā jau minēju, šīs lugas tēma nav tikai mūsu laikmetam raksturīga problēma.
Vai tevi uztrauc, ka mūsdienu cilvēki bieži sūdzas par garlaicību?
Mani kaitina, ka cilvēki sūdzas vispār. Šīs lugas galvenie varoņi nesūdzas, viņi rīkojas, un lai gan rīkojas nepareizi, tomēr es spēju novērtēt viņu drosmi rīkoties. Ne visiem pietiktu drosmes sūdzēšanās vietā kaut ko pasākt. Sūdzēšanās ir lielisks veids, kā nedarīt neko. Un garlaicība, starp citu, ir tikai bagātu cilvēku izklaide.
Ko Tu ieteiktu cilvēkiem, kas Tev iebildīs un teiks, ka nav bagāti, bet ka viņiem tik un tā ir garlaicīgi?
Lai viņi atnāk uz izrādi.
Kolperta kunga varoņi ir garlaicības upuri? Vai viņi attaisno sevi ar "vispārējo laikmeta garlaicību"?
Varoņi sevi nedz attaisno nedz nosoda. Tas nav viņu mērķis. Viņi rīkojas absolūti egoistiski, un pilnīgi pretēji vispārpieņemtajām ētikas un morāles normām. Tā ir ļoti interesanta lieta - ego kļūst daudz nozīmīgāks par superego. Ego kļūst par daudz svarīgāku lietu nekā visas morāles, ētikas normas un ideāli kopā. Ja man jautātu, kas ir šīs dekādes iezīme, es teiktu, ka nevis "laikmeta garlaicība", bet ceļš no "Dievs ir miris" uz "Dievs ir ego".
Lugas galvenais varonis ir haosa teorijas pārstāvis, kamēr viņa viesis - arhitekts. Vai izrādē gaidāms asiņains uzskatu nesakritības duelis?
Protams. Pēc labāko filmu paraugiem.
Tu esi teicis, ka samērā brīvi izturies pret tekstu. Vai Kolperta kungā arī būs Tevis ieviestas izmaiņas?
Autora izvēlētais - absolūta visu tēlu un viņu darbību nekonsekvence ir interesants izteiksmes līdzeklis, bet nepieņemams manai uztverei. Tāpēc formāli un praktiski es esmu krietni pārveidojis lugu, taču autora ideja, personāži, sižets nemainās. Mainās tikai izteiksmes veids.
Jokot par tik nopietnu situāciju kā slepkavība drīzāk mēdz briti, nevis vācieši. Vai izrādē būs melnais humors?
Humors būs, arī melns.
Kolperta kungā spēlē aktieri no četriem dažādiem teātriem. Zinu, ka laika saskaņošanas nolūkos mēģinājumi ne reti notiek vēlu vakaros. Vai tas piedos izrādei baisi naksnīgus toņus?
Noteikti. Mēs ne tikai mēģinām naktīs, bet arī pati izrāde tiks izrādīta tikai vēlos vakaros - izrādes sākums 22:00. Tā būs pirmā regulārā "nakts izrāde" Latvijā. Redzēsim, vai skatītāja "izsišana" no priekšstatiem par lietu kārtību ir iespējama, un vai tā nesīs cerētos augļus.
Cik sen esat pazīstami ar Valteru Sīli, kurš izrādē būs aktiera lomā? Jums ir izveidojies ražīgs teātra tandēms…
Pazīstami esam jau nepilnus astoņus gadus. Iepazināmies stājoties akadēmijā. Nav tā, ka mēs viens bez otra nevaram, bet darbā saprotam viens otru no pusvārda, un uzticamies gan otra talantam, gan ticam viens otram cilvēciski. Tas arī ir tas labākais, kas mums ir - labi darbi var rasties tikai labā komandā.
Viens jautājums, ko tu gribētu pajautāt dramaturgam Gīzelmanam?
"Tumšo vai gaišo?"
Kurš taisīja izrādes preses bildi? Graujoši precīzi ataino cilvēka vērtības relativitāti 21. gadsimtā…
To veidoja mūsu scenogrāfs/kostīmu mākslinieks Uģis Bērziņš.
Cik ilgi Tu studēji Polijā un ko tai laikā saprati priekš sevis kā režisora?
Polijā studēju četrus mēnešus. Vairāk gan tur sapratu cilvēciskās lietas. Četru mēnešu laikā es izbaudīju vientulību - garīgu un fizisku. Es atbraucu uz Latviju, izkāpu no lidmašīnas Rīgas lidostā, noskūpstīju zemi, dziļi ievilku gaisu plaušās, un lai arī smirdēja pēc govs mēsliem, tā bija viena no laimīgākajām manas dzīves minūtēm. Tās minūtes dēļ bija vērts četrus mēnešus mocīties. Ļoti vērtīga pieredze.
Izrādēs, ar kurām esi saistīts vai nu kā režisors, vai kā aktieris, bieži ir vismaz kāda dziesma. Kolperta kungā arī būs?
Mūzika būs. Lugas varoņi svinēs dzīvi arī ar mūziku un dejām.
Vai pirmizrādes datums - 9. maijs - izvēlēts nejauši?
"Uzvaras diena" likās īpaši piemērota nosaukuma dēļ. Ar vēsturisko un politisko šī datuma kontekstu izrādei nav nekā kopīga.
Izrādes pieteikumā Tu apgalvo, ka uz skatuves tev patīk trakas lietas. Dzīvē tu šķieti tāds diezgan rāms un pieklājīgs. Izliec visu savu trakumu uz skatuves?
Visu ne. Drusciņ trakuma atstāju arī dzīvei.
Kāpēc teātrī svarīgi pārkāpt robežas?
Dzīvē mēs to atļauties nevaram. Bet tas, ka nevaram vai nedrīkstam, nemazina interesi par to. Gluži pretēji.
Tev ir krietna pieredze aktiermeistarības mācīšanā jauniešiem – gan Rībēja MuTe, gan Ģertrūdes ielas teātrī, gan citur. Vai tavi audzēkņi nāk uz tavām izrādēm?
Viņiem tas ir hobijs, dažiem viens no pieciem citiem. Viņi dzīvo bērnībā, un tad ir tik daudz, ko darīt un no kā izvēlēties, ka ir pilnīgi saprotami, ka teātra izrādes bieži nav izklaides topa augšgalā. Līdz šim esmu novērojis tikai divus, kas regulāri apmeklē manas izrādes.
Kāda vecuma skatītājam domāts Kolperta Kungs?
Protams, šī nav bērnu izrāde. Tomēr nekā smalkāk iedalīt nespēju. Nedomāju, ka vecums ir šķērslis. Šķērslis mēdz būt prāta briedums. Ja to varētu izmērīt, tad kādu reizi izrādē varētu ielaist pusaudžus, bet kādu pieaugušo atstāt ārpusē. Es, protams, jokoju.
Kārlis Krūmiņš. CV
Nominācija Gada spilgtākā debija Latvijas teātra balvas Spēlmaņu nakts 2008./2009. gada sezonas balvai par Noliņa lomu Māras Ķimeles režisētajā izrādē Indrāni Valmieras drāmas teātrī.
Nacionālā teātra Jaunās zāles godalga par režiju izrādei Svētceļnieks, Latvijas Kultūras akadēmijas jauno režisoru izrāžu festivālā Patriarha rudens 2010.
Režisors:
Dāvida Gīzelmana Kolperta kungs (2012). Ģertrūdes ielas teātris.
Semjuela Beketa Mērfijs (2011). Latvijas Nacionālais teātris.
Slavomira Mrožeka Policija (2011). Dirty Deal Teatro.
Apvienības Houka Bros Svētceļnieks (2010). Ģertrūdes ielas teātris.
Patrika Mārbera Vēl tuvāk (2010). Liepājas teātris.
Harolda Pintera Mājās pārnākušie (2008). Valmieras drāmas teātris.
Aktieris:
Izrādē Leģionāri. Diskusija ar kaušanos (2011). Režisors Valters Sīlis. Ģertrūdes ielas teātris.
Jēkabs – monoizrādē Jēkabs (2010). Režisors Andrejs Polozkovs. Dirty Deal Teatro.
Krišjānis – izrādē Oāze (2009). Autors un režisors Valters Sīlis. Teātra festivāls Homo Novus.
Noliņš - Rūdolfa Blaumaņa lugas Indrāni iestudējumā (2008). Režisore Māra Ķimele. Valmieras drāmas teātris.
Jokuss - izrādē Mazais cilvēks (2008). Režisors Mārtiņš Eihe. Teātra festivāls Homo Alibi.
Jakimo – izrādē Simbelīns (2007). Režisors Davide Giovanzana (Itālija). Neatkarīgais teātris Skatuve.