«Es nezinu no kurienes nāku, es nezinu uz kurieni es eju, bet es noteikti zinu, ka esmu ceļā,» par savu dzīvi, citējot kādu gudro, saka Aivars Kleins.
Aivara Kleina ceļš mākslā balstās uz trīs pīlāriem: Dievs, daba un darbs. Šīs vērtības iemantotas no bērnības, kas 1960.–1970. gados pavadīta laukos netālu no gleznainās Virgas Lankas Māķiem.
1981. gadā, pabeidzot Liepājas mākslas skolas koktēlniecības nodaļu, Aivaram Kleinam bija iespēja materializēt bērnībā gūtās atziņas. Glezniecības pamatu izpratni Aivaram Kleinam iemācīja gleznotājs Valters Uzticis. Savukārt mākslas skolā, gūstot zināšanas par dažādiem mākslas periodiem, Aivars Kleins izmēģināja dažādus glezniecības stilus – no ikonām līdz puantilismam. Pie
kubisma viņš esot apstājies.
1990. gadu sākumā, kad kontrabasists Aleksandrs Strelits-Strēle esot aizvedis Aivaru Kleinu uz viņa pirmo foreļupi, no tā laika foreļupes ir kļuvušas par gleznotāja galveno glezniecības motīvu. Kā atzīst mākslinieks, 30 gados ir izstaigātas daudzas Lejaskurzemes mežu upītes, gūstot veldzējumu pasakainajā dabas harmonijā.
1993. gadā Aivars Kleins absolvēja Latvijas Mākslas akadēmiju. Studijas paplašināja mākslinieka radošo redzes lauku, bet nemainīja vērtības glezniecībā – turēties pie klasiskā reālisma.
Pirms piecpadsmit gadiem Aivaram Kleinam pasliktinājās redze, kā rezultātā viņš nolēma doties impresionista Edgāra Degā pēdās, kurš redzes problēmu dēļ pievērsās balerīnu atveidošanai, bet Aivars Kleins sāka grebt vienkočus – traukus un karotes, arī laivas, bet nelielas. Šobrīd, pateicoties medicīnas attīstībai, mākslinieka redze ir atjaunota un viņš sevī jūt lielu aicinājumu, cik Dievs dos, turpināt gleznotāja ceļu.
Aivars Kleins (1962) ir liepājnieks, koktēlnieks un mākslinieks, kurš kopā ar sievu Ingu Kleinu ir mākslas salona Ludviķis dibinātājs un saimnieks.