Komēdiju Atraitnes vīrs Andrejs Upīts saraksta uz publicē grāmatā 1925. gadā. Roberts Kroders par lugu savulaik rakstīja: “Andrejs Upītis savā komēdijā Atraitnes vīrs tiecas uz tīri komēdisku veidošanu, apliecinādams sava satīriskā talanta augošo spēku. Viņa satīra aug uz iekšējo patiesību, viņš smalkumu, ar kādu veidot cilvēku komiskos likteņus, smieties par savas tautas, sava laika vājībām, pretējībām. (..) Upīša jaunā komēdija ir reālistisku tipu un situāciju komēdija ar Gogoļa Revidenta darbības shēmu.” Arī pirmizrādi Latvijas Nacionālajā teātrī Alfreda Amtmaņa-Briedīša režijā luga piedzīvo 1925. gadā.
1926. gadā Jānis Akuraters, apcerot jaunāko latviešu dramaturģiju, par Andreja Upīša komēdiju rakstīja: “Tā ir pilsētas nomaļu dzīves un tipu komēdija, kurā tipiskas Upīša rakstnieka simpātijas un antipātijas savītas ar pilsoņiem un brīvajiem vieglas dzīves meklētājiem proletāriešiem”. (..) Daži tipi asi raksturīgi, skatuves cienīgi.”
Akuratera minētie tipi – namsaimnieks Grunte, lopu kautuves feldšeris Klēmanis, vecmeita Otīlija, liekulīgi svētā Klēmaņa kundze un citi – izrādes laikā darbosies gan Jāņa Akuratera muzeja pagalmā, gan iekštelpās.
Teātra studija Rampa ar savām izrādēm Jāņa Akuratera muzejā ir viesojusies vairākkārt. Ināras Čakstes režijā teātra studija ir iestudējusi un muzejā izrādījusi arī Jāņa Akuratera darbus: 2008. gadā Kalpa zēnu vasaru, 2014. gadā – pasaku lugu Šis un tas Itnekas.
Ieejas maksa – EUR 2,00; skolēniem, studentiem, pensionāriem EUR 1,50.