Vībotnes kārta ir monumentāla jaundarbu izstāde, kurā māksliniece Anna Aizsilniece runā par brīvību un kārtību, ko cilvēki tiecas meklēt, veidot un izprast. Vienlaikus Anna Aizsilniece attīsta laikmetīgu ekokonceptuālismu, kas izceļ nepamanītus resursus un to pielietojumu. Mākslas produkcija un tās ekosistēmiskie kritēriji ir Annas Aizsilnieces uzmanības centrā kopš 2009. gada, kad tapa pirmās tērpu kolekcijas projektā Recycled.lv.
Šoreiz vībotne - Latvijas pļavu augs - ir ielikts izstādes centrā ar savu plastisko, ekoloģisko un bioloģiskā pigmenta resursu. Tikpat liela nozīme izstādē ir vībotnes kultūrvēsturiskajam mantojumam mutvārdos un tradicionālajā mājturībā. Izstāde piedāvā iespēju tikties ar Annas Aizsilnieces unikālo sinkrētismu, kas savieno saturīgā koptēlā tradicionālu mītu, konceptuālu ekoloģiju, rokdarbus un popārtisku šarmu. Izstādē būs aplūkojami divpadsmit gleznojumi mākslinieces radītā autortehnikā - ar fermentētu vībotņu izvilkumu un akrila pigmenta piejaukumu uz kokšķiedras plāksnēm. Otas vietā - vībotņu slotiņas. Mākslas stacijas Dubulti pirmajā stāvā varēs nostāties starp vībotnēm un griezties pa saulei.
Annas Aizsilnieces mākslas projektu stāsts ir identitāte - individuāla un plašāka (sieviete, reģions, cilvēks). Māksliniece uzlūko zināmas, pabeigtas un pielietotas lietas kā veidojamu substanci un atrod tajās neaizslēgto pusi, lai radītu jaunu formu un saturu. Šī pieeja sasaucas ar laikmetīgās mākslas aktuālu tendenci tradicionālo mēdiju vietā lietot tā dēvētos anonīmos materiālus, kas var būt gan sociāli uzlādēti redīmeidi (patēriņa priekšmeti), gan netradicionāli jēlmateriāli. Annas Aizsilnieces skats uz vībotni apvieno abus - gan sociālu un ekoloģisku, gan vizionāru pieeju materiālam. “Kāpēc gan importēt un apčubināt, ja ir, piemēram, vībotne, kas te lieliski jūtas,” jautā māksliniece.
Izstādes nosaukumā vārdam kārta atbilst gan secības, gan statusa nozīme - laiks vībotnei.