Jau kopš 20. gadsimta 60-tajiem gadiem mākslinieces radošā darbība cieši saistīta Čehiju. 20. gadsimta 60. gadu beigas ir laiks, kad Čehoslovākijas Sociālistiskajā republikā aizsākās liberalizācijas periods, kas pazīstams ar nosaukumu Prāgas pavasaris. Tolaik arī Latvijas
māksliniekiem pavērās vēl nebijusi iespēja ieskatīties aiz dzelzs priekškara. Baiba kopā ar savu
dzīvesbiedru gleznotāju Nikolaju Drozdovski (1939 - 2020) iepazina Čehiju un, aizrautīgi tverot
jaunos iespaidus, fiksēja redzēto savos darbos. Izstādē ietverti darbi no Čehijas perioda, kas
sakrīt ar mākslinieces radošā pacēluma laiku.
Šobrīd māksliniece vairāk pievērsusies Latvijas dabas studijām, gleznās kā mūžības zibšņi iemūžināti arī atmiņu tēli – Baibas dvēseles radinieki un reliģiski sižeti, kas rosinājuši pārdomas. Izstāde veidota kā individuālā pieredzē sakņots stāsts, kas atspoguļo mākslinieces pasaules redzējumu, ikdienišķu notikumu un sadzīvisku situāciju vērojumu – darbi glabā dzīves notikumu fragmentus, mudina pakavēties atmiņās, saskatīt dzīves gaišo pusi un priecāties par skaisto.