Šis fons padarījis Karlīnu par elastīgu, pasaulei atvērtu un neprovinciālu kosmopolīti. Kad jautā, kas ir viņas uzņemto attēlu izejas punkts, Karlīna citē Džimu Džārmušu: “Nekas nav oriģināls. Zodz no visa, kas izsauc iedvesmu un rosina iztēli. Patērē vecas filmas un jaunas filmas, mūziku, grāmatas, gleznas, fotogrāfijas, dzejoļus, sapņus, sarunas, arhitektūru, tiltus, pilsētas, kokus, mākoņus, ūdeņus, gaismas un ēnas. Izvēlies zagt tikai tās lietas, kas tiešā veidā uzrunā dvēseli. Ja tā darīsi, tad tavs darbs (un nozagtais) būs autentisks. Autentiskums ir nenovērtējams; oriģinalitāte nepastāv. Savu zādzību nevajag censties slēpt. Lai vai kā, vienmēr atceries, ko teicis Žans Liks Godārs: “Svarīgi nav tas, no kurienes paņem, bet – kur ar to tiec””. Karlīna atzīst, ka izšķiroša loma līdz ar Džārmušu viņas vizuālās pasaules tapšanā bijusi arī Žanam Kokto, Lukīno Viskonti, Vimam Vendersam un franču Jaunajam vilnim. Karlīnas Vītoliņas uzmanības un fotogrāfiju centrā vienmēr ir cilvēks. Teju septiņdesmit melnbalti lielformāta portreti, kas skatāmi kādreizējās Cēsu Tipogrāfijas ražošanas zālē, visizteiksmīgāk ilustrē Karlīnas pārliecību, ka fotogrāfijā būtiskākais ir mirkļa šķietamā atspoguļošana un fokusēšanās uz esību konkrētajā laikā un telpā.
Cēsis 2013. Karlīna Vītoliņa. Portreti
Karlīna Vītoliņa (1982) Latvijas foto ainā ir vēl nosacīta jaunpienācēja. Lai arī viņas uzņemtie attēli bieži publicēti vietējos stila žurnālos, pirmā personālizstāde vienmēr satur intrigu, kuru tik patīkami izzināt. Karlīna absolvējusi Prāgas akadēmiju FAMU fotogrāfijas specialitātē (2011), pirms tam bijusi arī leģendārās Londonas Svētā Mārtina Mākslas un dizaina koledžas un Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes studente, kādu laiku dzīvojusi un fotografējusi Parīzē.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.