Mākslinieks un filosofs Eugene Brimmerbergs ir dzimis 1950. gadā Krievijā. Savā agrīnajā mākslinieciskās darbības periodā, mākslinieks ir atkārtoti pētījis apgaismības univerisālos principus gan glezniecībā, gan intelektuālajā domā. Viņš savus darbus plašākai sabiedrībai sāka izstādīt deviņdesmito gadu sākumā.
Eugene Brimmerbergam ir attīstījies izteikti sev raksturīgs stils, kas balstās uz apzinātas un ilgstoši izstrādātas savas tehnikas attīstīšanu. Viņa kompozīcijās atklājas gan tīra forma, gan abstrakcija, kas, kopā ar darbiem piemītošajām zīdainajām tekstūrām, kā arī daudzveidīgajām un gludajām krāstoņu pārejām, veido unikālu estētiku.
Mākslinieks apzināti noraida postmodernismu, atzīstot atgriešanos pie pārlaicīgām mākslas vēstures ikonām. Par pamatu un iedvesmas avotu tiek izmantoti 20. gadsimta sākuma modernisms, tāpēc Brimmerberga darbos redzamas atsauces uz abstrakto ekspresionismu, kubismu un citām avangarda parādībām.
“Manu attīstību galvenokārt ir ietekmējusi Mocarta un Vāgnera mūzika, Herodota, Plutarha un Tacita vēsturiskie darbi. Pateicoties šiem, es spēju saprast cilvēka personības mērogu. Manas dzīves mērķis bija sasniegt apzināto brīvību, un es esmu sasniedzis šo mērķi. Man ir skaidra un atšķirīga mākslas ideja. Es zinu, ko darīt tālāk. Es ceru, ka būšu pietiekoši spēcīgs, lai atklātu iespējamību, ka mūsdienu cilvēka prāts ir satriecošs.” Eugene Brimmerbergs
Savukārt, Osips Toffs ir pseidonīms divu mākslinieku – Aleksandras un Ņikita kopējām mākslinieciskajām aktivitātēm. Osips tiek raksturots kā nesteidzīgs huligāns, kurš mēģina novērtēt vēstures raksturīgās iezīmes un, ar ironijas palīdzību, runāt par tām.
Vizuālo iedvesmu Osips Toffs gūst no pašas plaknes, tāpēc darbiem raksturīga ir dabiska divdimensija. Par pamatmateriālu tiek izmantots papīrs, jo, pēc Osifa Toffa domām, tas ir tukšs un paklausīgs.