Izstādei mākslinieces ir devušas nosaukumu Draudzenes, jo ir pārliecinātas, ka tieši šis nosaukums piestāv viņām abām un arī viņu gleznām. Ideja par kopīgu gleznu izstādi māksliniecēm radās organiski un viegli. Savstarpējā sapratne līdz kurai mākslinieces ir nonākušas viena otru iepazīstot, ejot laikam, parādās viņu glezniecības stilā. Galvenais draudzības dzinējspēks ir beznosacījumu mīlestība pret mākslu, pietāte vienai pret otru un neizsīkstoša, fundamentāla uzticība glezniecībai, par ko arī ir šī izstāde.
Izstādē Draudzenes abu mākslinieču gleznas raksturo skrupulozu simbolu un tēlu valoda. Tā ir no gleznas uz gleznu ceļojoša realitāte, kas nemanāmi kļūst par izdomu. Vai otrādi – fantāziju, kuras radītās emocijas sniedzas pretī un ir sataustāmi īstas. Gleznas stāsta par harmonisku draudzību, kur nav novilktas striktas robežas starp realitāti un fantāziju. Galvenā loma gleznu kompozīcijā ir dota divu cilvēku mijiedarbībai, ap kuriem uzplaukst valdzinošs fons, kurš ir šīs komunikācijas atspulgs. Dominē divas sieviešu figūras, kas izcili raksturo un apstiprina izstādei doto nosaukumu.