Martiņš Krūmiņš uzskata, ka mākslinieks ir nedaudz zinātnieks, kas pēta pasauli. Tikai iracionālā veidā. Abstrakta glezna nav tikai personisko jūtu uzplūds, bet arī kāda jauna atklājuma abstrakta forma, kurā uzmanība tiek koncentrēta uz it kā netveramo, bet būtisko. Tas ir kā stāsts par mēness neredzamo pusi, kad gleznas forma un saturs kļūst vienlīdz svarīgi, vai pat forma var būt tā, kas veido jaunu saturu.
Izstādē skatāmas Mārtiņa Krūmiņa gleznas, kas tapušas Rīgā, Kauņā, Šauļos un Liepājā. Viņa darbos robežas starp abstrakto un reāli atpazīstamo nav strikti noteiktas, bet ir plūstošas, dažreiz pat nemanāmas un iztēli rosinošas.
Pēc mākslinieka domām abstrakcija ir tikai mums nezināmā vai vēl neatpazīstamā vai arī pagaidām neesošā realitāte – līdzīgi kā sēņu vīns par kuru neko nezinām. Ja kādreiz sēņu vīns tiks radīts, šī abstrakcija iespējams pārtaps realitātē.