Ilze Aulmane (1982) ir absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības apakšnozari un pašlaik strādā Ogres Mākslas skolā, kur māca zīmēt, gleznot, burtu mācību, kā arī vada pusaudžu un pieaugušo studiju. Veido gan pasūtījuma, gan savus radošos darbus. Ilzi aizrauj gandrīz viss, kam paliek laiks pieķerties, – vai tas būtu brauciens ar kartingu pirmo reizi, vai slidošana ziemā, neregulāri baseina, teātra, operas, džeza un akadēmiskās mūzikas koncertu, izstāžu, lekciju, dievkalpojumu apmeklējumi utt. Par galveno vērtību Ilze uzskata iespēju mēģināt izzināt un izdzīvot kristīgās ticības būtību. Par nepieciešamām uzskata sportiskas pastaigas un dabas baudīšanu.
Izstādē Vasaras izgriezumui redzami Ilzes Aulmanes darbi, kas veidoti dažādās tehnikās un kuros izmantoti augu motīvi un ēnu spēles. Darbi aicina aizdomāties par tādiem jēdzieniem kā pabeigtība, vienkāršība un pilnība, tie aicina neatteikties no rotaļīguma.
Vasarīgi nopietni, un ar košumiņu, septiņi darbi veidoti apvienojot akvareļa, papīra plastikas un aplikācijas tehnikas, palīgā ņemot arī gaismu, ēnu. Standarta A2 papīra lapas formas ietverti, tie runā par ceļa noteikumiem uz individuālo brīvību un nepieciešamo vieglumu. Izmantojot asociācijas ar vasaras apģērbu un brīvdienu atmiņu detaļām, uzmanība tiek vērsta uz cilvēka personības veidošanu – meklējot līdzsvaru starp nepieciešamo un lieko. Stāsts ir par dārzu, ko cilvēkā veido nepateiktais, neredzamais un neapzinātais skaistums.
"Mani interesējošā tēma – kas paliek cilvēkā, ja visu lieko aizvāc? Un ko likt vietā, ja izrādās, ka cilvēks bijis tik pilns ar lieko, ka, to noņemot, cilvēks kļūst gluži tukšs?" stāsta izstādes autore.