Ivana Marčuka (Іван Марчук) daiļrade Baltijas valstīs tiek parādīta pirmo reizi. Izstādē redzamie darbi pieder galerijas Galerie Les Noms dibinātāja Jurija Gucu (Юрій Гуцу) privātkolekcijai.
Projekta kuratore un galerijas pārstāve Latvijā ir jaunā ukraiņu māksliniece un sabiedriskā aktīviste Marija Volina (Марія Воліна).
Ivans Marčuks intensīvi strādājis, lai izveidotu individuālu glezniecisko stilu un galu galā radījis savdabīgu mākslinieciskās izteiksmes paņēmienu, ko pats dēvē par pliontanismu (no ukraiņu пльонтати – aust, pīt, savienot). Parasto otas triepienu vietā viņš it kā seko pavedienam un auž mežģīņu tīklu uz audekla vai kartona. Marčuks neuzskata savus darbus par piederīgiem kādam noteiktam žanram, jo viņam ir gan ainavas un portreti, gan pasakām līdzīgi sižeti. Autors glezno fantastiskas figūras un florālus motīvus sirreālisma stilā, kā arī hiperreālistiskus portretus, enigmātiskas ainavas un abstraktas ekspresīvas kompozīcijas.
Par mākslinieku
Ivans Marčuks (Іван Марчук) dzimis 1936. gadā Moskalivkā Ternopiļas apgabalā, Ukrainā. Viņš studējis Ivana Traša Lietišķās mākslas skolā Ļvivā un Ļvivas Lietišķās mākslas institūtā. Padomju laikā Marčuka radošo darbību nemitīgi uzraudzīja Valsts drošības komiteja (VDK). Līdz pat 1988. gadam viņu neuzņēma Ukrainas PSR Mākslinieku savienībā, lai gan tika sarīkotas vairāk nekā piecpadsmit izstādes dažādās toreizējās Padomju Savienības pilsētās. 1989. gadā Ivans Marčuks emigrēja uz Austrāliju, vēlāk pārcēlās uz Kanādu un ASV. 2001. gadā, pēc 11. septembra teroristu uzbrukuma Ņujorkā, gleznotājs atgriezās Ukrainā. Viņam bijušas vairāk nekā 150 personālizstādes Ukrainā un citās pasaules valstīs.
Ivanam Marčukam piešķirts Ukrainas Nacionālā mākslinieka goda nosaukums. 2006. gadā viņš kļuva par Romas Starptautiskās laikmetīgās mākslas akadēmijas Zelta ģilde biedru, kurā ir 51 mākslinieks no visas pasaules, un tika ievēlēts par Akadēmiskās padomes goda locekli. Šī ir pirmā reize, kad ukraiņu mākslinieku atzinusi tik augsta līmeņa institūcija.