Padomju varas mākslīgi uzturētais bads nomērdēja no 3 līdz 10 miljonu Ukrainas iedzīvotāju. Tomēr tas atstāja arī citas traģiskas sekas: cilvēki saslima ar infekcijas slimībām un dažāda veida psihiskiem traucējumiem. Bija kanibālisma un līķu ēšanas gadījumi. Pastāvīgā bada novājinātās sievietes kļuva neauglīgas. Pieaugušo mirstības dēļ ciemos un pilsētās klaiņoja izsalkuši un izmocīti bērni. Varas iestādes tos vāca un nodeva padomju audzināšanas iestādēs, kur viņi zaudēja savu identitāti – uzvārdu un piederību dzimtajai vietai. Ukrainas parlaments 2006. gada novembrī pieņēma likumu, kurā šos notikumus atzina par padomju genocīdu pret ukraiņu tautu. Kopš 1999. gada ik gadu 22. novembrī tiek atzīmēta Golodomora upuru piemiņas diena.
Izstāde 1932.–1933. gada Ukrainas Golodomors – genocīds pret ukraiņu tautu
Izstāde, ko sagatavojis muzejs “Ukrainas Golodomora (1932–1933) upuru memoriāls”, vēstī par vienu no lielākajām katastrofām Ukrainas vēsturē – Golodomoru (ukraiņu: Голодомор – tulk.: bada nāve), ko izraisīja boļševiku režīma veiktā varmācīgā kolektivizācija. Tās gaitā Ukrainas iedzīvotāju pretošanos apspieda ar plašām represijām, ieskaitot nogalināšanu, izsūtīšanu uz Sibīriju, izlikšanu no mājām.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.