Špakovskis dzimis Varšavā, Polijā, bet 1897. gadā viņš kopā ar ģimeni pārcēlās uz Rīgu, kur 1902. gadā sāka studēt arhitektūru Tehniskajā universitātē. Jaunieti ļoti interesēja meteoroloģija, viņš pētīja tādas atmosfēras parādības kā viesuļvētras, cikloni un vētras, pierakstot faktus un novērojumus piezīmju grāmatiņā.
Piezīmju grāmatiņas, kuras Vaclavs Špakovskis, atrodoties Rīgā, piepildīja ar rindām, novērojumiem un vārdiem, atklāj tēmas, kas viņu interesēja, un ceļu, kas veda uz mākslinieciskajiem sasniegumiem. Daudzās lapās ir lasāmi saraksti: grāmatas par vēsturisko un tautas arhitektūru, arheoloģiju un inženierzinātnēm. Citās piezīmju grāmatiņās Špakovskis pievērš uzmanību dažādām atmosfēras parādībām, īpašu uzmanību veltot skaņām, kas tās pavada.
Šie pieraksti liecina par Vaclava Špakovska intelektuālās attīstības un mākslinieciskā jutīguma veidošanās laiku. Tie sniedz ieskatu arī viņa mūža projekta Ritmiskās līnijas, kas tapis Rīgā, metodoloģijā. Vizuālie motīvi, ko Špakovskis novēro dabā (cilvēku sejas, augi, dzīvnieki) un cilvēka radītajās formās (arhitektūras elementi), dabā dzirdamās skaņās un mūzikas skaņdarbos, – tas viss nodarbināja viņa prātu. Mākslinieka jēdzienā ritmiskās līnijas, tāpat kā piezīmju grāmatiņu lappusēs, viss pakāpeniski tiek reducēts līdz tīrākajām, abstraktajām formām.
Vaclava Špakovska daiļrade nav bijusi zināma līdz 1978. gadam, kad autora mantojumu atklāja Lodzas Mākslas muzeja kurators Janušs Zagrodzki (Janusz Zagrodzki), kurš tur organizēja pirmo mākslinieka darbu izstādi. Vēlāk Špakovska zīmējumi tika rādīti muzejos un galerijās Varšavā, Briselē, Ņujorkā, cita starpā arī solo un grupu skatēs, veidojot savdabīgu dialogu un tikšanās ar tālaika ģeometriskās abstrakcijas māksliniekiem un jaunākās paaudzes pārstāvjiem, kas nevarēja notikt Špakovska dzīves laikā, jo kā radošā personība viņš strādājis samērā izolēti.
Izstāde Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā ir pirmā Vaclava Špakovska daiļrades prezentācija Baltijas valstīs. Ekspozīcija piedāvā apjomīgu autora novatorisko kompozīciju klāstu, ietverot virkni nepublicētu arhīva materiālu, kas ļauj tuvāk iepazīt šo mākslinieku un izpētīt viņa saites ar Latviju, it sevišķi izglītības periodā. Darbi izstādē atklāj citus – nefiguratīvus – veidus, kā redzēt, saprast, parādīt un iesaistīties apkārtējās pasaules norisēs.