Terīnes bija svarīgas arī padomju laikā namā dzīvojušajām ģimenēm, galdā lika gan agrāk ražotas, mantotas no iepriekšējām paaudzēm, gan izgatavotas Rīgas Porcelāna fabrikā. Terīnes mūsdienu ģimenēs lieto salīdzinoši reti, tomēr pieaug interese par šiem traukiem. Terīnes pa reizei atkal liek pusdienu galdā, bet īpaši tās iecienījuši kolekcionāri.
Laikā, kad tika uzcelts Mencendorfa nams (1695), praktiskais, siltumu uzturošais servējamais trauks – terīne – jau bija kļuvusi par turīgu cilvēku maltīšu visgreznāko piederumu. Blakus alvas un sudraba terīnēm, moderni kļuva porcelāna un fajansa servējamie siltuma trauki, kuru izcelsme saistāma ar Francijas Saules karaļa galmu 17. gadsimtā. Nu šim universālajam traukam bija ne tikai godpilnais uzdevums atklāt ēdienreizi ar pasniegtu zupu, bet tam bija arī jāprezentē saimnieka gaume, modes izpratne un bagātība. Bagāto galdā bija vairākas terīnes – katram ēdienam ar atbilstošu rotājumu, krāsu un formu. Bez populārām ģeometriskas formas terīnēm galdus krāšņoja arī dzīvnieku, putnu, dārzeņu un augļu skulpturāli trauki. Terīņu rotājums un tilpums parasti norādīja, kas terīnē atrodas. Terīnes praktisku un estētisku iemeslu dēļ bieži izgatavoja kopā ar paplātēm – gan atsevišķām, gan savienotām ar trauku, kā arī iekļāva servīzēs.