Nav viegli atrast konkrētas atbildes jautājumiem, kas skar fiziski vēl nepiedzīvotas tēmas, taču tas attiecīgi pieļauj konceptuāli māksliniecisku brīvību. Šajā gadījumā – Sabīnes Vekmanes Ābeles personiskā pieredzē balstītu hipotēzi par mulsumu, kas pārņem nonākot intelektuālās informācijas izplatījumā. Baltā un melnā visumā izkliedēti plankumi liekas atpazīstami un tuvi – kaut arī pirmo reizi ieraudzīti, tie nebiedē, bet asociatīvi mudina iedziļināties uztvertajā. Primāri uzrunā melnbalto, izpludināto laukumu estētika un strukturētā abstrakcija. Secīgi, prātu sāk pastiprinātāk nodarbināt katra attēlotā pieskāriena simboliskā nozīme. Pati autore izstādi raksturo: “Šie darbi ir manas pārdomas par cilvēku neviennozīmīgo eksistenci. Tas ir mulsuma brīdis, apzinoties indivīda intelektuālo potenciālu un vienlaicīgo stulbumu. Mēs esam tikai sīki kosmosa putekļi.”
Sabīne Vekmane-Ābele vada atvērto sietspiedes darbnīcu Luste, strādā par lektori Latvijas Mākslas akadēmijā. Šī ir mākslinieces sestā personālizstāde.