Izstāde Binde objektīva priekšā

Fotogrāfijas dod priekšstatu gan par autoriem un viņu tik dažādo redzējumu, gan ļauj novērtēt fotogrāfu kā modeli – atraktīvu, fotogēnisku, ar labu humora izjūtu apveltītu cilvēku.” Izstādītā fotogrāfiju kolekcija ir Gunāra Bindes īpašums, kas veidojies, fotogrāfam saņemot savus portretus kā dāvinājumu. Starp fotogrāfu autoriem ir tādi mākslinieki kā Mišels Auers (Šveice), Romualds Požerskis (Lietuva), Maksims Marmurs (Krievija), Vilhelms Mihailovskis (Latvija), Valdis Brauns (Latvija), Gunārs Kopštāls (Latvija).Gunārs Binde (dz. 1933.g. 27.XII) pašmācības ceļā sāka apgūt fotografēšanu 1957. gadā. Jau pēc diviem gadiem Alūksnes novadpētniecības muzejā tika rīkota viņa pirmā personālizstāde. Kopējais grupu un personālizstāžu skaits, kurā mākslinieks piedalījies, sniedzas pāri simtam. 1967. gadā Gunārs Binde 30. Starptautiskajā mākslas fotosalonā Buenosairesā (Argentīna) par teātra režisora Eduarda Smiļģa portretu saņēma savu pirmo zelta medaļu, kurai sekoja daudzi citi prestiži apbalvojumi. 2009. gadā fotogrāfs kļuva par Trīszvaigžņu ordeņa kavalieri. Viņš ir viens no pirmajiem latviešu fotogrāfiem, kuram Starptautiskās Fotomākslas federācija (FIAP) piešķīrusi izcila mākslinieka titulu. Bindes darbi atrodas privātkolekcijās Latvijā, ASV, Argentīnā, Lietuvā, Igaunija, Krievijā, Vācijā, Francijā, Nīderlandē, Polijā, Austrijā. Viņš veidojis filmas “Hallo, Maskava!” (1966), “Rokas” (1967), “Salūts” (1975). Sarmīte Sīle, aprakstot Bindes fotogrāfiju, norāda, ka “viņš ir talantīgs inscenētājs. Binde savu profesionālo prasmi un mākslinieciskās spējas ir izkopis līdz pakāpei, kad var strādāt fotolaukā kā radoša personība, kurai ir tiesības radīt savu mākslas realitāti, savu “teātri”, kurā vienā personā iemiesojas gan stāsta autors, gan režisors un gaismu meistars, gan reizēm arī aktieris”.