Izstāde Francijas mākslas pērles. Grafika

Mākslas cienītājiem būs iespēja pirmo reizi Latvijā iepazīties ar ievērojamā Francijas mākslinieka Andrē Derēna (André Derain) (1880–1954), franču gleznotāja, grafiķa, teātra dekoratora, grāmatu ilustratora, dizainera, keramiķa Raula Dufī (Raoul Dufy) (1877–1953), Žana Karzū (Jean Carzou, īstajā vārdā – Karnik Zouloumian) (1907–2000) un Francijas slavenākās sievietes sirreālistes Leonoras Finī (Leonor Fini) (1908–1996) grafikām.

Izstādes koncepciju izstrādājusi Francijas kompānija “SARL Amiencom”. Tajā iekļautie darbi ir nākuši no Francijas privātkolekcijām. Šis ir jau otrais Liepājas muzeja un minētās Francijas kompānijas sadarbības projekts pēc veiksmīgi Liepājā noritējušās ievērojamā franču sirreālista Salvadora Dali darbu izstādes. Andrē Derēna tapšana par mākslinieku notikusi viņa drauga Morisa de Vlaminka, bet vēlāk arī Anrī Matisa ietekmē. Kopā ar Matisu viņš ir radījis glezniecības virzienu, ko sauc par fovismu. Tam ir raksturīgs ass telpas, apjoma un visa zīmējuma vispārinājums, formas novešana pie vienkāršām aprisēm, atsakoties no gaismēnas modelēšanas, kas skaidri redzams izstādē piedāvātajā Andrē Derēna grafiskajā sērijā “Satirikons”. Ap 1908. gadu Derēna stils mainās P. Sezāna un agrīnā kubisma ietekmē. Vēlāk autora darbos sāk parādīties drūmi un sastinguši tēli, provinciālās ikdienas vienmuļības tematika, bet kopš 1920. gadiem viņš pievēršas stingram, klasiskajam zīmējumam, bieži stilizējot savu priekšteču darbus. Tāpat viņš interesējas arī par neoklasicismu.Tādējādi Andrē Derēna grafiskajā sērijā “Satirikons”, kas līdz gada beigām būs apskatāma Liepājas muzejā, ir manāma Derēna tieksme pēc klasiska zīmējuma, ir redzami motīvi, kas atgādina skatītājam par seno Grieķiju un Romu.Derēns izveidoja savu neatkārtojamu un dziļi individuālo stilu, tāpēc to pelnīti uzskata par vienu no vadošiem XX gadsimta māksliniekiem, kurš arī mūsdienās ietekmē moderno mākslu.Arī franču gleznotājs, grafiķis, teātra dekorators, grāmatu ilustrators Rauls Dufī velta sevi fovismam. Vēlāk Dufī darbos seko kubisma periods. Mākslinieks mēģina atklāt priekšmeta formas struktūru un attēlot to uz audekla. Savukārt Žans Karzū ir saistīts ar postmodernisma strāvu mākslā. Viņa darbu raksturīgākā definīcija – “maģiskais reālisms”. Savu karjeru Karzū ir sācis kā teātra dekorators, taču drīz izvēlējās glezniecību un grafiku. Sākumā viņš strādāja kubisma un sirreālisma stilā, taču vēlāk atrada savu oriģinālo stilu. Žana Karzū darbu sākotnējā tēma bija ainavas un klusā daba, vēlāk tematika kļūst arvien plašāka. Viņš turpināja strādāt arī scenogrāfijas jomā.Pirmos panākumus Karzū sasniedza 1939. gadā, un 1943. gada izstādē, neskatoties uz kara laiku, visas viņa gleznas tika pārdotas.Īpaša vieta Karzū darbos ir atvēlēta grafikai: zīmējumi ar tušu, oforts, krāsainā litogrāfija, akvarelis. Viņa grafika ir smalka, slēpto alūziju un asociāciju pilna. Ar savu domīgi filozofisko noskaņu gammu un personāžu svešumu Karzū daļēji atgādina mākslinieku Bernāru Bufē, kura stils ir tuvs Karzū stilam.Karzū ir daudz ceļojis pa Franciju, tomēr palicis uzticīgs Parīzei. Viņš savos darbos daudz attēlo Parīzes skatus, tās arhitektūru, bulvārus, stacijas, parkus, kā arī Francijas provinču ainavas.Karzū darbi ir atrodami daudzu pasaules muzeju kolekcijās, pēdējā laikā viņa mākslas mantojums pievērš arvien lielāku kolekcionāru un mākslas zinātnieku uzmanību. Māksliniece grafiķe, teātra dekoratore un grāmatu ilustratore Leonora Finī ir dzimusi Argentīnā. Viņas bērnība pagāja Itālijā, bet 1933. gadā viņa pārcēlās uz Parīzi. Iesaistījās sirreālistu lokā, piedalījās viņu grupu izstādēs, bet neidentificēja sevi kā sirreālisma kustības dalībnieci, vienmēr un visur būdama patstāvīga.Bez portretu gleznošanas, fantastikas glezniecības un grafikas Finī rakstīja arī prozu, nodarbojās ar dizainu, grāmatu ilustrācijām, strādāja teātrī ar Džordžo Streleru un Džordžu Balančinu. Viņa bija Fellīni filmas “Astoņi ar pusi” kostīmu māksliniece. Balets “Son Leonor” pēc viņas libreta un ar viņas dekorācijām un kostīmiem tika iestudēts 1949. gadā. Finī bija arī pirmā Rolāna Petī Parīzē iestudētā baleta dekoratore. Daudzi dzejnieki, rakstnieki, gleznotāji un kritiķi veltīja viņai monogrāfijas, esejas vai dzeju – Žans Kokto, Džordžo de Kiriko, Pols Eļuārs, Marks Ērnsts...Leonora Finī mīlēja kaķus, viņai ir daudz gleznu, zīmējumu un akvareļu par godu kaķiem. 1977.gadā viņa pat veltīja tiem veselu grāmatu.Izstādē Liepājas muzejā piedāvātas trīs pilnas viņas darbu sērijas, kas demonstrē mākslinieces apbrīnojamo talantu un poētiskās dotības. Viņas radītajā pasaulē dzīvo stipras, skaistas sievietes, kas lielā mērā ārēji līdzinās viņai.Viņa nomira slimnīcā Parīzes ārpilsētā, gleznojot un rakstot līdz pēdējam mirklim. Finī darbi rotā daudzu pasaules muzeju kolekcijas, pēdējā laikā viņas radošais mantojums pievērš arvien lielāku uzmanību un interesi.