Izstāde Latviešu mediķi Pirmā pasaules kara cīņās

2014. gadā aprit 100 gadi kopš Pirmā pasaules kara sākuma un 95 gadi kopš sākās Latvijas Brīvības cīņas. Šajos notikumos aktīvi iesaistījās arī latviešu ārsti un citi medicīnas darbinieki. 1914. gada rudenī gan Rīgā, gan citviet tika dibinātas kara lazaretes un hospitāļi, kuros ārstēja ievainotos un slimos karavīrus. Šai laikā izveidoja Latviešu brīvprātīgo sanitāro vienību, kuras uzdevums bija iznest no kaujas lauka ievainotos, sniegt pirmo medicīnisko palīdzību un nogādāt sanitārajā punktā.1915. gadā tika dibināti 8 latviešu strēlnieku bataljoni (vēlāk pulki). Tajos dienēja arī latviešu ārsti. Ievainotos un slimos karavīrus nogādāja gan Latviešu strēlnieku bataljonu apvienotajā lazaretē, kuru vadīja izcilais latviešu ķirurgs Jānis Jankovskis, gan 1. un 2. latviešu strēlnieku brigādes lazaretēs, kuras vadīja ārsti Ernests Jansons un Pēteris Sniķeris. 1918. gada 18. novembrī Latvija kļuva par neatkarīgu valsti. No 1919. gada līdz 1920. gadam Latvijā norisinājās smagas cīņas. Lielākā daļa latviešu ārstu un medicīnas darbinieku nostājās Kārļa Ulmaņa vadītās Pagaidu valdības pusē un aktīvi iesaistījās Latvijas Armijas sanitārā dienesta izveidē. Tajā iesaistījās arī daudzi ārsti, kas bija jau darbojušies latviešu strēlnieku bataljonos vai lazaretēs. Starp tiem bija ārsts Pēteris Sniķeris, kurš kļuva par Armijas sanitārā dienesta priekšnieku, ārsts Jānis Jankovskis, kurš bija Latvijas Sarkanā Krusta priekšnieks un Sarkanā Krusta slimnīcas galvenais ārsts. Ārsti Aleksandrs Mežciems, Pauls Kundziņš, Jānis Alksnis un citi, kuri dienēja dažādās Latvijas Armijas sanitārā dienesta garnizonu un divīziju lazaretēs un armijas pulku sanitāru vienībās.