Izstāde Latvijas traģēdija. 1941

Liepājas muzejam izveidojusies ilggadēja sadarbība ar Latvijas Okupācijas muzeju, līdz ar to viens no Latvijas Okupācijas muzeja 20. jubilejas sarīkojumiem notiek Liepājā, kur bijušās Tautas frontes Liepājas nodaļas telpās 2001. gadā izveidots vienīgais okupācijas tēmai veltītais muzejs ārpus Rīgas. Izstāde veltīta diviem traģiskiem notikumiem Latvijas vēsturē – 1941.

gada 14. jūnija civiliedzīvotāju deportācijai un holokausta sākumam Latvijā. Tās autori ir Latvijas Okupācijas muzeja vēsturnieki Ritvars Jansons, Ojārs Stepens, muzeja “Ebreji Latvijā” vēsturnieki Iļja Ļenskis, Marģers Vestermanis. Māksliniece Ieva Nagliņa. 1940. gadā Latvijas Republiku okupēja Padomju Savienība. 1941. gadā PSRS komunistisko režīmu nomainīja Vācijas nacistiskais režīms. Abas okupācijas varas sabiedrībai stāstīja, ka Latvijas iedzīvotājiem devušas brīvību. Patiesībā tās masveidā un sistemātiski iznīcināja dažādu tautību Latvijas Republikas pilsoņus.Komunistiskais režīms 1941. gadā iedzīvotājus deportēja ārpus Latvijas, ieslodzīja GULAGa nometnēs un apšāva bez tiesas sprieduma. Tika iznīcināta Latvijas Republikas politiskā, kultūras, ekonomiskā un militārā elite. Nacistiskais režīms represijas pret Latvijas Republikas pilsoņiem turpināja vēl apjomīgāk. Cilvēkus nošāva pat par šķietamu sadarbību ar 1940.–1941. gada komunistisko okupācijas režīmu. Visiznīcinošākā bija vēršanās pret ebrejiem. Nacistu režīms organizēja holokaustu. 1941. gadā notika vismasveidīgākās ebreju nošaušanas Latvijā. Traģiskais gads izdzēsa Latvijas iedzīvotāju dzīvības, sašķēla ģimenes un izputināja dzīves. Izstāde piemin visus 1941. gada upurus. Izstādes centrālā tēma ir deportācijas un holokausts, taču akcentēti arī citi svarīgi 1941. gada notikumi, piemēram, komunistiskā okupācijas režīma politika un represijas, Latvijas armijas virsnieku iznīcināšana Litenē. Izstādē stāstīts arī par vāciešu un latviešu repatriēšanos uz Vāciju, Sarkanās armijas un Latvijas iedzīvotāju evakuāciju uz PSRS, nacistisko okupāciju un nacistu organizētajām represijām. Izstādē dokumentu un fotogrāfiju valodā izstāstīts par Latvijas iedzīvotāju pretošānās mēģinājumi abām okupācijas varām, par latviešu, ebreju, krievu, romu u.c. Latvijā dzīvojošo tautības pārstāvju likteni Otrā pasaules kara gados. 1993. gada 1. jūlijā Latvijas okupācijas muzejā tika atvērta pirmā izstāde par Latvijas okupāciju 1940. gadā. Tā plašākai sabiedrībai atklāja daudzus Latvijas okupācijas aspektus, piemēram, PSRS militāro intervences gaitu Latvijā, čekas veiktās Latvijas pilsoņu slepkavības. Turpmākos gados muzeja ekspozīcija tika papildināta, līdz muzeja stāsts aptvēra periodu no 1940. līdz 1991. gadam. Līdz šim ar to ir iepazinies vairāk nekā miljons apmeklētāju. Muzeju dibināja bijušās trimdas un Latvijas entuziastu grupa – 11 personas 1993. gada maijā nodibināja Okupācijas muzeja fondu, kas vēlāk pārtapa biedrībā. Idejai atsaucās ziedotāji no bijušās trimdas sabiedrības. Sākot no 1997. gada, arī valsts ir līdzfinansējusi muzeja uzturēšanu. Muzeja darba nepārtrauktību ir nodrošinājuši ārzemju latvieši, kas ir galvenie muzeja darba finansētāji līdz pat šai dienai. Par viņu ziedojumiem tiek finansēta muzeja krājumu un ekspozīcijas veidošana, uzņemti ārzemju viesi un maksāta alga darbiniekiem. Muzejs turpina attīstīties. Muzeja ēkas paplašināšanai – Nākotnes namam, kura idejas autors ir Gunārs Birkerts – pašlaik notiek tehniskā projekta izstrāde. Muzeja speciālisti vienlaicīgi ar ēkas projektēšanas darbiem gatavo muzeja jauno ekspozīciju. Ēkas pārbūve tomēr nav pārtraukusi muzeja darbu. Īpaši veidotā pagaidu ekspozīcija ir atvērta un uzņem apmeklētājus pagaidu mītnē Rīgā, Raiņa bulvārī 7.