Izstāde tiks atklāta ar mākslinieka Filipa Cicopula performanci Es esmu kā murgs, tērpies sapnī. Savukārt līdz pat septembra beigām Rīgas pilsētvidi rotās mākslas centra NOASS fasāde, kas ietērpta Toļa Tatola mākslas darbā Daudzveidības šķirsts, un to bagātinās Filipa Cicopula videoinstalācija, kas būs apskatāma jebkurā diennakts laikā.
Kā vienojošs elements izstādē ir mākslinieku pieeja fotogrāfijai, kuras pamatā ir tās materiālā dimensija. Mēģinot uzsvērt matērijas un materiāla nozīmi, izstādes uzmanības centrā ir uzskats, ka mākslas ietvaros matērijas un jēgas ir nedalāmas un ar izšķirošu nozīmi. Kā norāda izstādes kuratore māksliniece Hloja Akritaki (Chloe Akrithaki): “Izstādē galvenā uzmanība pievērsta mākslinieku attiecībām ar fotogrāfijas mediju, attiecībām, kas atklājas kā vienlaicīgas atkarības un apbrīnas, bezgalīga dinamika vai vienīgais veids, kā realizēt darbu.”
Izstādes kodolu veido 11 Grieķijas vizuālās mākslas parstāvji: Hloja Akritaki (Chloe Akrithaki), Marta Dimitropulu (Martha Dimitropoulou), Katerina Zaharopulu (Katerina Zacharopoulou), Atina Joannu (Athina Ioannou), Lizija Kalliga (Lizzie Calligas), Marianna Lurba (Marianna Lourba), Aleksijs Papazaharijs (Alexios Papazacharias), Georgija Sagri (Georgia Sagri), Tolis Tatols (Tolis Tatolas), Filips Cicopuls (Filippos Tsitsopoulos), Efija Haliori (Efi Haliori). Izstādē apvienotie mākslinieki aktīvi darbojas Grieķijā un ārzemēs un radoši strādā dažādos medijos, tostarp tēlniecībā, performances mākslā, glezniecībā, video mākslā un instalācijā.
Izstāde tiks atklāta ar mākslinieka Filipa Cicopula performaci Es esmu kā murgs, tērpies sapnī. Savā mākslinieciskajā darbībā Cicolups pēta sociāli konstruētus uzvedības modeļus, radot situācijas, kurās performances dalībnieki pārrauj vai pārvar iekšējās atgriezeniskās saites, kas kontrolē viņu rīcību. Kā performanci raksturo pats mākslinieks: “tas ir maskēts eksistenciāli dramatisks monologs – sapnis par kādu, kurš ir pārvērsts par nebūtību un ir palikusi viena lieta, proti, atmiņas.”