Ar videomateriāliem notikušas tikai pašas nepieciešamākās manipulācijas, atsakoties no montāžas, īpaša kadrējuma un attēla apstrādes. Tādēļ tie ir vairākas stundas un pat diennaktis gari. Skatītājam ir iespēja “pieslēgties” mākslinieka-sportista pieredzei dažādās epizodēs. Maratons kā sportista paša izvēlēts mērķis sasaucas ar Kristapa Epnera brīvo izvēli – darba tēmu un formu. Pakļaujot radošo izpausmi fiziskas aktivitātes nosacījumiem, tiek aktualizēti jautājumi, kas saistīti ar cilvēka iekšējo resursu ekonomiju, izmantošanas lietderību un mērķtiecību; ar žestiem un to pasniegšanas veidu, jo tā fiziskā slodze un piepūle, kas nepieciešama maratona veikšanai, nepieļauj, ka mākslas darba modelis (autors) izskatītos “skaistāk”, pozētu, izpildītu liekas kustības kameras priekšā. Īpaši tas manāms, tuvojoties spēku izsīkuma robežai. Tāpat sagatavošanās garajai distancei nav iespējama īsākā laikā vai kādā citā veidā, kā tas redzams treniņu fiksējumā. Šie funkcionālie videoieraksti, ievietoti mākslas koordinātu sistēmā, atklāj ne mazums tēlveidojošu un pat simbolisku elementu. Tas vislabāk konstatējams stopkadros jeb attēlu kompozīcijās, kuru centrā pašsaprotami ir ceļš. Tie atgādina klasiskas mākslas paraugus, kuros kulises veido dažādi gadalaiki, diennakts stundas, vietas un ielas. Attēlos apstādinātie momenti atklāj konkrēto-unikālo pieredzi – skatiena koncentrāciju uz skriešanai svarīgākajiem elementiem, skrējēja kustības ātrumu, redzes laukā nejauši kadrā iekļuvušām detaļām, paša elpu aukstā laikā utt. Saturiski tie saasina personas gribas un izvēļu problemātiku. Skrējējam, tāpat kā māksliniekam, kas šajā gadījumā ir viens un tas pats, jebkurā brīdī ir iespēja izstāties, atzīt apstākļu pārspēku pār savām spējām vai ko citu. Lēmums turpināt šo nogurdinošo pasākumu ir tikai viņa iekšējas motivācijas noteikts.Skrējēja skatiens nemēdz kavēties pie skaistām ainavām un izlaist mazāk glītās un caur to Kristapa Epnera lakoniskais darbs ir izaicinājums skatītāja empātijai, vēlmei iepazīt pieredzi, kas, iespējams, stipri atšķiras no pierastās izstāžu zāļu realitātes.(mākslas kritiķis Vilnis Vējš)Kristaps Epners ir multimediju mākslinieks, kurš galvenokārt strādā ar video, instalāciju mākslu un fotogrāfiju. Viņa vārds pazīstams arī ārpus Latvijas robežām, pēdējo aktuālo projektu vidū minama dalība izstādēs Canvascollectie un Confining Spaces, Beļģijā. Kristapa Epnera darbi iekļauti Noass Latvijas video mākslas arhīvā.
Kristapa Epnera personālizstāde
Izstādes centrā ir videoierakstu un attēlu darbu grupa – darbu kopums bez vienota nosaukuma. Izstādīti arī citi darbi. Vienā no ierakstiem redzams autors, skrienot maratonu pilsētas ielās, otrā viņš dokumentējis sagatavošanās periodu ar galvai piestiprinātu kameru. Attēli ir ekrānšāviņi no videomateriāliem, tajos redzamas ainavas, kādas paveras skrējējam treniņu laikā.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.