Viņa izstādes vienmēr nonāk diskusiju un viedokļu krustugunīs. Taču mākslas darbu saturs ir cits – tas ir pārlaicīgs. Reliģija un likumi, tikumība un morāle, seksualitāte un izvirtība, kā arī bailes – no soda, nāves – ir tās asis, ap kurām rotē mākslinieka veidotie tēli, kas ir tikpat sarežģīti kā idejas, kas tiem jāiemieso. Šo mūžīgo tēmu sarakstam mākslinieks pievienojis arī šodien aktuālo patērēšanas kulta kritiku, kas aptumšo prātu tāpat kā savulaik lietuvēns. Mūsdienu sabiedrības uzskatu, paradumu un liekulības atmaskošana ir klātesoša katrā Kristiana Brektes darbā – vai tā būtu glezna, fotogrāfija, objekts vai instalācija. Un, lai arī viņš runā metaforu un alegoriju valodā, teiktajam piemīt tāds nepastarpināts un iedarbīgs spēks kā sejā tikko iecirstai pļaukai. Par jaunās izstādes teksta autoru uzaicināts RSU Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras psihoterapeits Artūrs Utināns. Tekstā detalizēti autors analizē izstādītos darbus no dažādiem aspektiem – ko tie stāsta par autoru, ko komunicē sabiedrībai un provocē mūsos, pasakot par mūsu pašu zemapziņu. „ ...Ko tad varētu simbolizēt visās gleznās redzamās skeletu sejas? Atbilde uz šo jautājumu varētu būt galvenais gleznu noslēpums. Vai skeleti simbolizē nāvi jeb simbolizē cilvēciskas (vīriešu) bailes? Vai tās ir bailes no sievietes rakstura, caururbjošajām acīm? Vai bailes no sievietes seksualitātes? Ja skelets simbolizē nāvi, tad šeit mums ierastais nāves simbols tumšā apmetnī ar izkapti ir nomainīts ar kailu sievišķīgu ķermeni. Psihoanalīze šādu simbolu interpretē kā sievieti – vīrieša kastrētāju un vienlaikus arī vilinātāju. Kastrācija ir drauds par aizliegtajām vēlmēm... ” (Artūrs Utināns)Kristians Brekte beidzis Latvijas Mākslas akadēmiju. 2011. gadā iekļauts grāmatā “Jaunāks par Jēzu” (Phaidon), izdevumā par 500 pasaules perspektīvākajiem jaunajiem māksliniekiem, kas vēl nav sasnieguši 33 gadus. Tos izvēlējusies triju prominentu kuratoru komanda: Laura Hoptmane (Ņujorka) Lorēna Kornela (Ņujorka), Masimiljāno Džioni (Ņujorka, Milāna) – šogad gaidāmās 55. Venēcijas biennāles mākslinieciskais direktors.
Kristians Brekte. Uzmācību neirozes un kastrācijas draudi
Ar saviem darbiem uzjundot vispretrunīgākās izjūtas un reakcijas, mākslinieks patiesībā norāda uz iespējamību, ka savā sakārtotajā ikdienā mēs varam kļūt pārāk inerti un liekulīgi. Kliedzoši grafiti, komiksu varoņu pārspīlētais nedabiskums, fantastiskas būtnes un gotisko šausmu žanra iemiesojumi – šie populārās kultūras simboli ir tā izteiksmīgā, dramatiskā un nereti apžilbinošā forma, kas raksturo jaunā un skandalozā latviešu mākslinieka Kritiana Brektes darbus.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.