Lāčplēša Kara ordeņa pilna komplekta apskate

Šie apbalvojumi bija arī maijā atklātās izstādes “100 Latvijas vēstures relikvijas” eksponātu vidū. Rīgas pils ugunsgrēka dzēšanas laikā muzeja vadībai tos izdevās iznest no aplietās izstāžu zāles un tādējādi izglābt nākamībai. Taču ugunsgrēka naktī no ūdens cieta ģenerālim piešķirtā II šķiras ordeņa lente, kas diemžēl vēl nav restaurēta. Tā būs apskatāma atsevišķā vitrīnā kā atgādinājums par baiso notikumu, kas pilnībā varēja iznīcināt paaudzēs uzkrāto bagātīgo latviešu tautas vēstures mantojumu. Lai apmeklētājiem tomēr būtu iespēja redzēt LKO II šķiras apbalvojumu pilnībā, “Dauderos” svētku reizē tiks izstādīts Latvijas armijas komandierim, ģenerālim Mārtiņam Peniķim piešķirtais apbalvojums. Lāčplēša Kara ordenis ir pirmais un augstākais militārais apbalvojums Latvijas Republikā. 1919. gada novembrī Daugavas krastos izšķīrās gadu iepriekš 18. novembrī proklamētās Latvijas Republikas liktenis. 11. novembrī Rīga pēc mēnesi ilgas aplenkšanas bija brīva, tādēļ šo datumu uzskata par Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas dienu un ordeņa dzimšanas dienu. Satversmes sapulce Lāčplēša Kara ordeni ar devīzi “Par Latviju” apstiprināja 1920. gada 18. septembrī, kad visa Latvijas teritorija bija atbrīvota no ienaidniekiem. Pirmie ordeņi ar Ministru kabineta lēmumu 1920. gada 13. augustā tika piešķirti septiņiem augstākajiem Latvijas armijas komandieriem – Pēterim Radziņam, Mārtiņam Peniķim, Krišjānim Berķim, Oļģertam Dankeram, Jūlijam Jansonam, Jānim Puriņam un Jānim Apinim. 1920. gada 11. novembrī svinīgās parādes laikā Esplanādē Satversmes sapulces priekšsēdētājs J. Čakste pasniedza ordeņus pirmajiem 288 kavalieriem. Ar Lāčplēša Kara ordeņa I šķiru apbalvoti četri latviešu virsnieki – Latvijas armijas virspavēlnieks J. Balodis, Latvijas bruņoto spēku pirmais pavēlnieks pulkvedis Oskars Kalpaks (pēc nāves), latviešu strēlnieku komandieris pulkvedis Frīdrihs Briedis (pēc nāves) un 3. Latgales divīzijas komandieris ģenerālis Krišjānis Berķis, kā arī septiņi ārzemnieki.