1973. gadā Rīgā no Rietumberlīnes ierodas Jaunās tēlotājas mākslas biedrības (Neue Gesellschaft für bildende Kunst) izpilddirektors, latviešu izcelsmes mākslinieks un mākslas zinātnieks Valdis Āboliņš. Viņa viesošanās mērķis – mākslinieciskās dzīves izpēte Padomju Latvijā un latviešu mākslas vērtību apzināšana, gatavojoties izstādei 20 reālisti no Padomju Latvijas. Jau nākamajā dienā pēc iepazīšanās ar mākslinieci Maiju Tabaku un viņas daiļradi Āboliņš kategoriski pieprasa Tabakas klātbūtni plānotajā projektā.
Pāris gadu vēlāk seko gleznotājas uzvara konkursā, Vācijas Akadēmiskā apmaiņas dienesta (Deutscher Akademischer Austauschdienst) stipendija un uzaicinājums gadu dzīvot un strādāt Rietumberlīnē. Tas, domājams, daudzējādā ziņā ir arī Valda Āboliņa nopelns. Rietumi Maiju Tabaku sagaida ar neslēptu interesi, un demokrātiskajā Vācijā pavadītais laiks vainagojas ar panākumiem bagātu personālizstādi Rietumberlīnē 1979. gadā.