Māksliniece Li Bond (kopš 2018.gada Lienas Bondares izvēlēts radošais pseidonīms) savai pirmajai personālizstādei Ventspilī, Teātra namā Jūras vārti izvēlējusies ar personīgu semantiku apveltītu vārdu ILUS*.
Izstādes kodolu veido divās mākslinieku rezidencēs Ķīnā (2018. – Šeņžeņa, Guanlana, Ķīnas dienvidi, 2019. – Tjiaņdzjiņa, Binhai, Ķīnas ziemeļi) tapušie darbi, kas līdz šim nav tikuši izstādīti Latvijā, kā arī video un skaņas instalācija Izmeklēšana. Eksponēti galvenokārt sietspiedes tehnikā radītie, arī lielformāta grafikas darbi, kurus vieno mākslinieces skata punkts.
Par savu ieceri māksliniece vēsta: “Man Ķīna ir īpaša vieta, ārpus ģeogrāfijas, drīzāk garīgā dimensijā. Nonākšana Ķīnā šķita tik likumsakarīga un vienlaikus brīnumaina, ka stāsts par laiku tur līdzinās mitoloģiskam piedzīvojumam. Ķīna smaržo, garšo, skan un vibrē citādāk. Tas bija un joprojām ir ceļojums sevī. Ķīnā pie manis atnāca vārds Ilu un sajūta, ka vecmamma sēž uz mākoņa maliņas un, šūpodama kājiņas, noraugās uz mani. Vecmamma vienmēr kaut ko darīja, tā ka rokās viņai noteikti bija kāds dzijas kamoliņš, adīklis vai tamboradata. Zenta Apšusala bija mans vienīgais dzīvais, tādēļ īpašais vecvecāks. Viņa bija igauniete un vecvecmāmiņa Alma Rāgs arī.”
Līdzšinējā Li Bond darbība, lai arī saistīta ar grafiku, tomēr ikvienā izstādes projektā sniedzas arī ārpus grafiskās realitātes, gluži kā aizmiguša cilvēka roka vai basā pēda, kas izlien ārpus segas/gultas rāmja, arī Lienas radītie mākslas projekti tikai balstās savā labi zināmajā un apgūtajā plaknē, lai, piesaistot multimediālu formu, skartu pašu un skatītāju tiešāk. Arī līdz šim realizētajos projektos Li Bond savu mākslas darbu sākotnēji audzē mājas apstākļos – tas gandrīz vienmēr ir personīgs, pat autobiogrāfisks stāsts, kuru gan diez vai atradīsim iekļautu oficiālajā mākslinieces biogrāfijā.
Māksliniece un kuratore Rasa Jansone par Li Bond radošo darbību izsakās: “Viņas māksla ir eleganta un savaldīga, reizēm tā var šķist atsvešināti intelektuāla. Tas ir Li Bond labi pārvaldīts triks - skatītājs taustās gar mākslas darba perfekto ledu, pirksti jau metas zilgani, bet tad pēkšņi virsmā paveras sildoša jēgas plaisa - un tajā vienmēr ir mitusi smalkjūtīga, konsekventa feminisma dzīsliņa.”
*ILUS – skaisti (igauņu valodā), ilu ir viens no pēdējiem vārdiem, ko pirms nāves teikusi Lienas Bondares vecmāmiņa.