Pārlasot darbu, jaunais autors saprata, ka uzrakstītais ir pārāk skaists un nav patiesība. Tad viņš sāka rakstīt par cilvēkiem, īpašībām un jūtām, ko redzēja sev visapkārt. Zēna vārds bija Hanss Kristians Andersens.Mēdz teikt, ka šī lielmeistara darbos cilvēka daba un dvēsele atklājas daudz dziļāk un patiesāk nekā apjomīgos romānos. Viņa pasakās mijas gudrība, vienkāršība, atklātība, sapņi un cerības – nereti nepiepildāmi skumjas. Tomēr arī skumjas ir gaišas, jo apliecina cilvēcības pamatvērtības – mīlestību un pašaizliedzību.H. K. Andersena sarakstītā un Māra Koristina iestudētā „Mazā Nāriņa” ir skaists un smalks stāsts par mēmo, upurgatavo mīlestību, kas uzplaukst Jūras valdnieka jaunākās meitas sirdī. Mazā Nāriņa, kas mīt jūras dzelmē, ilgojas pēc cilvēka dvēseles nemirstības. Savā piecpadsmitajā dzimšanas dienā viņa pirmo reizi izpeld no jūras dzelmes, lai sastaptos ar cilvēku pasauli, un šī tikšanās kļūst liktenīga. Vai tiešām Nāriņa atteiksies no krāšņās un bagātās zemūdens karaļvalsts dzīves?Režisors: Māris Koristins un Vija BlūzmaMākslinieks: Pāvils ŠenhofsKomponists: Valts PūceLomās: Dana Lāce, Santa Didžus, Daumants Švampe u. c.Biļetes Leļļu teātra kasē, kā arī "Biļešu paradīzes" tirdzniecības vietās un www.bilesuparadize.lv
Mazā Nāriņa
Kādā mazā Dānijas salu pilsētiņā – Odensā, kur māju sienas rotāja mākslinieku un kokgriezēju veidotās nāru figūras, nabadzīgā kurpnieka un veļas mazgātājas ģimenē dzīvoja mazs zēns – vienīgais savu vecāku bērns. Kad māte par sakrāto naudu nopirka dēlam biļeti uz teātri, zēnu redzētais tik ļoti saviļņoja, ka, atnākot mājās, viņš nekavējoties uzrakstīja pats savu lugu – ar pasakaini skaistiem varoņiem, kuri runāja dzejā.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.