Mēneša eksponāts. Interesants priekšmets no muzeja krājuma – Kauna medaļas

gs. 70. gados atrastas Ikšķiles Elkšņu skolas bēniņos, likvidējot skolu. Tās vizualizē situāciju Latvijas skolās 19. gs. un 20. gs. mijā, kā arī ir unikāls, rusifikāciju apliecinošs, materiāls Krievijas impērijas centieniem nostiprināt savas pozīcijas Baltijā. Krievijas impērijā 19. gs. otrajā pusē krievu valodas kā valsts valodas mācīšana skolās bija Baltijas reformu sastāvdaļa, kuras mērķis bija realizēt Baltijas guberņu pārkrievošanas politiku. Krievu valodas lietošanu skolās reglamentēja 1887. gada “Pagaidu papildus noteikumi par sākumskolas pārvaldi Vidzemes, Kurzemes un Igaunijas guberņā”, kā arī 1893.gada „Likumu apkopojums par skolām un to pārraudzības iestādēm”. Tika noteikts, ka mācību valoda skolās ir krievu valoda. Sākās principiāla Vidzemes, Kurzemes un Vitebskas guberņas izglītības sistēmas reforma un pārkrievošanas politika. Izglītības reformas īstenotāju apkārtrakstos tika norādīts, ka skolēniem arī ārpusstundu laikā skolā jāsarunājas krievu valodā – par latviešu valodas lietošanu skolas telpās skolēniem ir jāpiemēro sods. “Par runāšanu latviski bērnus pazemojoši sodīja – kaklā tika pakārta īpaša “kauna zīme”, “kauna dēlis”, “soda dēlis”, “kauna medālis”, “soda medālis”, “pluksts”, “rota”, kas bija jānēsā tik ilgi, kamēr sodītais nebija uzrādījis citu, kas skolā runājis latviešu valodā. “Kauna zīmes” tika izgatavotas skolā uz vietas – tā bija skolotāju iniciatīva,” Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja vēsturniece Māra Eihe raksta pētījumā “Skolēnu sodīšanas zīmes Rīgas apriņķī 19. gadsimta beigās” (publicēts rakstu krājumā „Senā Rīga. Pilsētas arheoloģija, arhitektūra un vēsture”, 6.sējums).