Dabas glezniecība vispirms ir gaismas vizualizācija plaknē. Spilgtu, izbalinātu saules gaismu uzsver košās, krāsainās ēnas. Aukstās vai siltās, zilās un lillā.
Zilā krāsa tiek uzskatīta par garīguma simbolu, tā noskaņo cilvēkus uz pārdomām un mieru. Zilas ir debesis un debess atspulgs ūdenī, tālums un ēnas uz sniega. Jo tumšāka ēna, jo spilgtāka ir gaisma. Tāpat arī cilvēkiem – dzīvojot tumsā, mēs vairāk novērtējam labo un pozitīvo. Lai redzētu gaišo, jādzīvo tumsā. Gaisma katru dienu mainās. Mainās dabas un cilvēka noskaņa. Cilvēks un daba, krāsa un noskaņa ir saistīti, bet glezniecība ir šī mainīgā mirkļa atspulgs.
Izstādē redzamas gleznas no Rīgas, Liepājas, Pāvilostas, Cesvaines, Krāslavas, Raunas un citām Latvijas pilsētām, kā arī darbi, kas tapuši Venēcijā.