Sagatavošanās darbi izstādei aizsākās jau 2012. gadā. Par sava veida ļoti veiksmīgu “ģenerālmēģinājumu” var uzskatīt nozīmīgā starpvalstu projekta – izstādes “Rīgas mākslas porcelāns. 1925–1940” īstenošanu Krievijas Federācijas Dekoratīvi lietišķās un tautas mākslas muzejā Maskavā (16.10.–12.12.2012). Izstāde tapa daudzpusīgā sadarbībā, kurā tika pārstāvēti Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Rīgas Porcelāna muzejs, Pētera Avena Labdarības fonds “Paaudze” un atsevišķi mākslas darbu kolekcionāri. Izstāde apvienoja vairāk nekā 200 mākslinieciski augstvērtīgus porcelāna priekšmetus, kas ārpus Latvijas robežām tik plašā skatē pirms tam nekad netika eksponēti.2012. gadā izstāde “Rīgas mākslas porcelāns. 1925–1940” kā veiksmīgākais starptautiskais kultūras projekts saņēma Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Gada balvu “Baltais zvirbulis”. Savukārt izstādes katalogs ieguva Latvijas Muzeju biedrības Gada balvu kā labākā 2012. gada publikācija, kā arī ierindojās Grāmatizdevēju asociācijas gada konkursa “Zelta ābele” skaistāko mākslas grāmatu fināla nominācijā.2014. gadā Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā rīkotā izstāde atšķiras mākslas porcelāna priekšmetu atlases ziņā, jo tā ir papildināta ar darbiem no vēl citu, iepriekš neiesaistītu muzeju krājumiem, kā arī izciliem, līdz šim sabiedrībai nezināmiem darbiem no vairākām privātkolekcijām.Ekspozīcija iepazīstina ar slavenākajiem Latvijas māksliniekiem, gleznotājiem un grafiķiem, kuri, Latvijas neatkarības iedvesmoti, 20. gadsimta 20.–30. gados radīja laikmeta pārmaiņām atbilstošu jaunu un spilgtu izteiksmes veidu – mākslas porcelānu. Izstāde īpaši akcentē Latvijas kultūras kanonā iekļauto porcelāna apgleznošanas darbnīcas “Baltars” (no latīņu valodas ars Baltica – Baltijas māksla; 1925–1928) mantojumu, kurā interpretēti 1920.–1930. gadu spilgtāko mākslas stilu un virzienu – konstruktīvisma, kubisma un Art Déco – izteiksmes līdzekļi, kas veiksmīgi sabalsojas ar katra mākslinieka individuālo rokrakstu un izvēlētajām tēmām. Modernā mākslas valoda, nacionālais kolorīts un augstā kvalitāte ir tas pamats, kas likumsakarīgi pievērsa un joprojām pievērš “Baltars” darbiem sabiedrības uzmanību gan Latvijā, gan ārzemēs. Pēc jauno modernistu – Sigismunda Vidberga, Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas – zīmētajām apgleznošanas skicēm darbnīcā “Baltars” radītā mākslas porcelāna kolekcija 1925. gadā Starptautiskajā dekoratīvās un industriālās mākslas izstādē Parīzē tika apbalvota ar zelta medaļu. Izstādē pārstāvētas arī divas citas pazīstamas porcelāna apgleznošanas darbnīcas: Sigismunda Vidberga vadītā un Latvijas preses magnātu Emīlijas un Antona Benjamiņu sponsorētā darbnīca “Burtnieks” (1928–1939) un Niklāva Strunkes izveidotā darbnīca “RI PORS” (1933–1934). Ekspozīcijas darbu kolekciju papildina Rīgas slaveno Kuzņecova un Jesena porcelāna fabriku izstrādājumi, kuru apgleznošanai metus zīmēja daudzi profesionāli latviešu mākslinieki. Šo mākslinieku vidū īpaši jāpiemin Ansis Cīrulis, Jūlijs Madernieks, Jēkabs Bīne, Vilis Vasariņš, Ludolfs Liberts. Viņu aktīvā radošā līdzdalība piespieda fabrikas atteikties no vecajiem apgleznošanas un dekorēšanas principiem un stereotipiem. Rezultātā tika paaugstināts abu fabriku produkcijas mākslinieciskās kvalitātes līmenis, kas ļāva iegūt atzinīgus novērtējumus starptautiska mērogā izstādēs ārzemēs. Piemēram, 1937. gadā Starptautiskajā mākslas un tehnikas izstādē Parīzē Kuzņecova fabrikas stends tika godalgots ar Grand Prix. Ekspozīciju papildina 20. gadsimta 20.–30. gadu kultūrvidi raksturojošas dokumentālas fotogrāfijas, savukārt ieskats mākslinieku daiļrades citās jomās ir gūstams, novērtējot gleznas un grafikas darbus. Informatīvi ietilpīgs ir bagātīgi ilustrētais izstādes katalogs, kas interesentiem palīdzēs mākslas darbu izpētē un identifikācijā. Plašā un daudzveidīgā porcelāna skate liecina ne vien par unikālu mākslas parādību Latvijas un Eiropas kultūras kontekstā, tā veido īpašu stāstu par Latvijas pirmās brīvvalsts vēsturi un Rīgu kā nozīmīgu Eiropas kultūras metropoli. Rīgas mākslas porcelāns – tā ir izcilība un augsta kvalitāte, kam mūsdienās piešķirama nenovērtējama nozīme.Teksts: Dace Ļaviņa
Rīgas mākslas porcelāns. 1925–1940
2014. gadu, kad Rīga būs Eiropas Savienības kultūras galvaspilsētas statusā, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs iecerējis sākt ar vērienīgu izstādi. Pirmo reizi Latvijā tiek rādīta unikāla porcelāna izlase, kas apvieno vairākas kolekcijas, tā veidojot pilnīgāku priekšstatu par šīs mākslas nozares panākumiem un nozīmi Latvijas kultūras vēsturē.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.