Ejot pie balta audekla, aizdzenu visas domas, vispirms ir darbs, tad doma un tikai pēc tam ir vārdi. Ir domas, kuras nevar uzrakstīt vārdos, tās var nodot tikai emociju formā, jo mūsu valoda nav tik bagāta, kā tas, kas slēpjas mūsu dzīlēs, to var pateikt tikai ar krāsām, formām un līnijām. Vārdus pieprasa sabiedrība, jo komunikācija ir atslēga, nonāku sabiedrības apburtajā pasaulē un daru to, ko prasa, jo tā vajag. Ja tev dzīvē paveicas, tu satiec tos, kuri tavas domas saprot bez vārdiem un papildina, tos, kuri tevi virza. Un esi laimīgs, jo esi īstajā vietā un laikā. Tad daba tev iedod laiku – brīvu mirkli tikai tev, tad paliec ar sevi klusumā un sāc apzināties esību.
Māksliniece Sanri dzimusi Ogrē 1981. Ieguvusi maģistra grādu glezniecībā Latvijas Mākslas akadēmijā, beigusi Daugavpils universitātes mākslas un dizaina nodaļu, specializācija fotomākslā. gadā. Viņa ir Latvijas mākslinieku savienības, Daugavpils reģiona mākslinieku asociācijas, biedrības „Bruoli un Muosys” un “Daugavpils māla mākslas centrs” biedre. Sanri eksperimentē dažādos mākslas medijos – glezniecībā, fotogrāfijā, keramikā, videomākslā. Izstādēs piedalās kopš 2004. gada. Pašlaik dzīvo un strādā Daugavpilī.