Seno deju grupas Galms un senās mūzikas ansambļa Ludus koncerts Planētu parāde

Bauskas pils seno deju grupas “Galms” vadītāja Ilona Ozola, izmantojot 15. gadsimta beigu un 16. gadsimta sākuma itāļu horeogrāfu deju pierakstus, ir izveidojusi iestudējumu, kas skatītājiem ļaus vērties alegoriskā planētu-dievu un citu mītisku tēlu parādē, kas iedzīvinās Fortūnu, Likteni un septiņas senatnē zināmās planētas.

Senās mūzikas ansambļa “Ludus” muzikālajā pavadījumā dievību lomās iejutīsies Bauskas pils deju grupas “Galms” dalībnieki. Renesanses laikmetā, cerot uz zvaigžņu labvēlību, planētas un dievības tika ieaicinātas valdnieka namam nozīmīgos gadījumos – augstmaņu laulību, mantinieka piedzimšanas vai kristību ceremonijās. Kurzemes hercogs Vilhelms 1613. gada 27. jūnijā Drēzdenes pils pagalmā nolūkojās līdzīgā procesijā, kas bija sarīkota par godu viņa brālēna Saksijas kūrfirsta Johana Georga I un viņa sievas (hercoga Vilhelma sievas māsas) Magdalēnas Sibillas dēla kristībām. Alegoriskajā gājienā uz mākslinieciski izveidotiem, grezni iztapsētiem ratiem-lafetēm izvietojās tolaik zināmās planētu-dievu personifikācijas: Saturns, Luna (Mēness), Merkurs, Venēra, Saule, Marss, Jupiters un laika alegorija Tempuss, ar viņiem raksturīgiem atribūtiem, kas simbolizēja dievību īpašības. Starp dieviem procesijā uz izgreznota zirga jāja arī pats Saksijas kūrfirsts. Planētu gājiens iemūžināts milzīgā Drēzdenes galma gleznotāja Daniela Bretšneidera (1550-1623) gleznā, kas līdz mūsu dienām glabājas Drēzdenē. Interesanti, ka tās pašas dievības un vēl Fortūna, Dafne, Amors minētas jau 15. gadsimtā pierakstītajos deju aprakstos, kuru autori iedvesmojušies no leģendām par mītiskajiem tēliem un planētu kustību Visumā, akcentējot to simbolisko nozīmi. Dievu ārējais veidols un raksturīgie atribūti redzami renesanses mākslinieku gravīrās, pēc kurām īpaši šim koncertam gatavotas dejotāju maskas, zižļi un citi rekvizīti. Pirms koncerta apmeklētāji varēs vērot šo mākslas darbu video prezentāciju. Koncertā dejos Ilona Ozola, Taiga Skane, Vineta Skalberga, Ligita Asare, Santa Elizabete Šulce, Biruta Šulce, Ilze Tijone, Ieva Bronko-Pastore, Zeltīte Frīdmane un Jānis Kārkliņš un muzikālo pavadījumu sniegs Māra Birziņa – baroka vijole, fidelis, Dagnija Tuča – blokflautas, Lauma Liepiņa – soprāna viola da gamba, Sergejs Sjomins – renesanses lauta un Romāns Trautmans – basa viola da gamba, sitamie instrumenti.