Skride. Nelsons un Birmingemas simfoniskais orķestris

Deviņu desmitgadu laikā orķestris izveidojies par deviņdesmit cilvēku lielu kolektīvu ar saknēm Birmingemā un starptautisku reputāciju. Kā Birmingemas Simfoniskās zāles rezidences orķestris BSO sniedz vairāk nekā astoņdesmit koncertu vienā no pasaules smalkākajām koncertzālēm. Kā pilsētas sūtnis BSO pieprasīts Eiropas, Āzijas un Amerikas koncertzālēs un festivālos. Orķestra ieskaņojumi guvuši prestižas balvas. Līdztekus koncertdarbībai jānosauc arī sadarbība ar kori, kameransambļu un jauniešu ansambļu aktivitātes, kā arī izglītības programmas, kas ik gadu pulcē ap 53 tūkstošiem cilvēku Birmingemā un apkaimē.Astoņpadsmit gadu BSO vadīja Saimons Retls, un tieši viņa vadībā BSO kļuva par pasaules līmeņa orķestri. BSO strādā Birmingemas Simfoniskajā zālē – akustiski perfektā koncertvietā, kuras atklāšana 1991. gadā kļuva par visas pilsētas atdzimšanas simbolu. BSO spēlē visdažādāko repertuāru visplašākās amplitūdas klausītāju lokam. Andris Nelsons kļūst par Birmingemas simfoniskā orķestra galveno diriģentu 2008. gadā. 2009. gada februārī BSO ceļoja uz Atēnām – tā bija pirmā ārzemju uzstāšanās jaunā galvenā diriģenta vadībā. Sekoja tūre pa Spāniju, 2009. gada vasarā BSO spēlēja festivālos Lucernā, Gštādē, Berlīnē, Bonnā un Vupertālē. 2010. gada martā notika sekmīga vienpadsmit koncertu turneja pa Vāciju, savukārt 2010. gada augustā orķestris atkal uzstājās Lucernas festivālā. Orests Silabriedis žurnāla  “Figaro” septembra/novembra numurā stāsta: „Par Andra statusu klasiskās mūzikas pasaulē nepārprotami stāsta viņa oficiālā biogrāfija, kas lasāma Birmingemas Simfoniskā orķestra mājas lapā. Tur teikts: nākamajās sezonās viņš turpinās sadarbību ar Berlīnes filharmoniķiem, Vīnes filharmoniķiem, Karalisko Concertgebouw orķestri, Bavārijas Radio simfonisko orķestri, Berlīnes Valsts kapelu, Bostonas Simfonisko orķestri, Ņujorkas filharmoniķiem, Philharmonia Orchestra un Cīrihes Tonhalle orķestri. Nosaukti tie simfoniskie kolektīvi, kas redzami visdažādāko rangu tabulu augšgalā. Runājot par opernamiem, nosaukts Karaliskais Koventgārdena opernams (Londona), Ņujorkas Metropoles opernams, Vīnes Valsts opera, Berlīnes Valsts opera un Baireitas festivāls, kur šovasar Andris atgriezās pēc debijas 2010. gadā un diriģēja to pašu “Loengrīna” izrādi, ko pirms diviem gadiem. Pasaulē ar uzslavām neskopojas. Jau 2009. gadā Birmingham Post vēsta: “Visi ņemiet vērā: Andrim Nelsonam lemts kļūt par vienu no dižākajiem 21. gadsimta vai patiesībā pat jebkura gadsimta vienu no dižākajiem Vāgnera diriģentiem.” 2010. gadā Neue Zurcher Zeitung raksta: “Čaikovska Sestā simfonija bija spoža. Ne tikai tāpēc, ka diriģents ieguldīja tajā visu savu sirdi, bet arī tāpēc, ka savērpa tik garus pavedienus un lika tiem dzīvīgi vibrēt.” Tajā pašā gadā The Times bargais kritiķis Ričards Morisons atzīst: “Mālera Astotās simfonijas atskaņojums satricināja nama sijas, iepriecināja maņas, saviļņoja dvēseli un lika man iziet no zāles ar asarām acīs, kamolu kaklā un bīstami dauzīgu manu veco sirdi.” 2011. gadā Opera Magazine raksta: “Nelsons paver jaunu skatījumu uz visu, kam pieskaras.””15. oktobrī Andris Nelsons un Baiba Skride muzicēs Latvijas Nacionālajā operā – programmā viens vienīgs Johanness Brāmss. Atšķirībā no daudziem slaveniem komponistiem multinstrumentālistiem Johanness Brāmss pats spēlēja tikai klavieres un vijoli iepazina, pateicoties tuvai draudzībai ar sava laika ievērojamo vijolnieku Jožefu Joahimu (1831–1907). Opuss tapis 1878. gada vasarā Austrijas pilsētā Pertšahā. Brāmsa daiļrades pētnieks Leons Botsteins uzskata, ka reti kuram izdevies tik maģiski un liriski izmantot instrumenta augšējos reģistrus, tik dziļi izpētīt vijoles perkusīvo un harmonisko potenciālo: “Vijole kļūst par ritmisko dzinuli, kas velk aiz sevis visu orķestri.” Johannesa Brāmsa Ceturtā simfonija ir viena no vislabāk uzbūvētajām simfonijām mūzikas vēsturē. Simfonija komponēta 1885. gadā, kad Brāmsam ir 52. Divas vasaras paiet darbā pie šī lieldarba, ko Brāmss sacer Štīriartē – Austrijas vidienē. Orests Silabriedis: „Andra Nelsona lasījums sola aizraujošu piedzīvojumu no simfonijas pirmās daļas raksturīgā motīva dažādajām metamorfozēm un otrās daļas vijīgā maiguma līdz trešās daļas vitālajam atsperīgumam un fināla slavenajai pasakaljai, kas balstās uz tēmu, aizgūtu no kādas Johana Sebastiāna Baha kantātes”. Biļetes (Ls 20-120) "Biļešu paradīzes" tirdzniecības vietās un www.bilesuparadize.lv