“Pagājušā gada jūlijs bija ļoti violets, vakardiena tirkīza zila un šodienas rīta plkst. 11.00 šķita elektro rozā. Katrs mirklis ir trausls, neatkārtojams un ļoti gaistošs, par spīti tik cilvēciskai vēlmei to par visām varītēm notvert, apstādināt un pastiept garumā kā gumiju. Topošās izstādes darbi ir kā refleksija par laika mirklību, kur krāsa un tonalitāte ir kā atsauce un asociācija ar kādu konkrēti piedzīvotu brīdi - viens skūpsts var šķist drīzāk violets, savukārt vakardiena – izteikti zila. Iedvesmu šai darbu sērijai smēlos fotografējot ar Polaroid kameru, kur arī pats fotografēšanas process ir kā neveikli centieni pārejošo mirkli iemūžināt un saglabāt taustāmā formā. Izmantojot fotofilmas kasetes, kurām beidzies termiņš, fotokartiņās parādās neparedzami brāķi un nepilnības, kas vēl vairāk pastiprina mirkļa trausluma izjūtu. Darbi kā noskaņu gleznu sērija veidoti diezgan abstrakti, atstājot pietiekoši daudz vietas iztēlei un interpretācijai.” S. Šellare
Sofija Šellare absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas audiovizuālās mediju mākslas nodaļu BA 2009. gadā, MA 2011.