Izstādē skatāmas mākslinieces darinātās lelles no dažādām tematiskām izstādēm un projektiem, sākot no 1992.gada līdz mūsu dienām. Skaidri redzams kā ir mainījies autores stils, kā ir augusi profesionālā prasme. Lelles ir veidotas ar rokām, pamatā no polimēriem māliem. Papildus izmanto vēl citus materiālus – audumus, mežģīnes, lentas, ādu, vilnu, bižutēriju u.t.t.. Lai izgatavotu oriģinālu lelli, kas ir tikai vienā eksemplārā, nepieciešams laiks no nedēļas līdz mēnesim.
Izstādē skatāmas arī grāmatu ilustrācijas, kas zīmētas laikā no pagājušā gadsimta 70.gadiem līdz mūsdienām. Ilustrācijās redzam tēlus, motīvus un tēmas, kas ir līdzīgi eksponētajām lellēm.
Tamarā Čudnovska – 1975.gadā beigusi J.Rozentāla Mākslas vidusskolu, 1980. gadā absolvējusi Latvijas mākslas akadēmijas interjera un iekārtas nodaļu. No 1988. gada ir Latvijas Dizaineru savienības biedre.
No 1980. līdz 1990.gadam māksliniece projektējusi interjerus, piedalījusies izstāžu iekārtošanā un sadarbojusies ar bērnu žurnāliem.
T. Čudnovska lelles sākusi izgatavot no 1992.gada un ir autore visām savām lellēm.
1995.gadā izgatavojusi lelles vēsturiskai ekspozīcijai Tukuma muzejā. Veidojusi scenogrāfiju un lelles A. Čehova izrādei “Kaija” Jaunajā Rīgas teātrī A. Hermaņa iestudējumā.
No 2004.gada strādā Bauskas novadpētniecības un mākslas muzejā un ir projekta autore muzeja vēsturiskajai ekspozīcijai.
Māksliniece nodarbojas ar leļļu un rotaļlietu kolekcionēšanu un restaurāciju. Izveidota plaša seno leļļu, rotaļlietu, sadzīves priekšmetu un atklātņu kolekcija, kura atrodas Bauskas muzejā un privātā muzejā “Kolekcionāra paviljons” Rīgā.
No 1982.gada piedalās izstādēs, bet no 1993.gada organizējusi un iekārtojusi vārāk kā 40 leļļu un rotaļlietu izstādes Latvijā un ārzemēs. Darbi atrodas Lietišķās mākslas muzejā Juveskilā (Somijā), Rotaļlietu un spēļu muzejā Helsinkos (Somijā), Rotaļlietu muzejā Tartu (Igaunijā) un privātkolekcijās daudzās pasaules valstīs.
Īss ieskats leļļu vēsturē.
Kopš senseniem laikiem tikušas veidotas lelles, taču kā mākslas darbs lelle uzlūkota samērā nesen. Ap 1950.gadu Amerikas mākslinieku grupa sāka interesēties par lellēm un pētīt indiāņu un inuītu naivās lellītes bez sejām. Pētniecība un mākslinieku radošais gars pārauga jēdzienā “leļļu māksla” Līdzgās intereses apvienoja cilvēkus organizācijā, Kas pazīstama, kā NIADA (The National institute of American Doll Artist) - Amerikas Nacionālais leļļu mākslinieku institūts. Šobrīd tā ir prestižākā leļļu mākslinieku organizācija, kas apvieno visslavenākos šīs jomas māksliniekus.
No 1970. līdz 1980. gadam Eiropā un Japānā dažādu nozaru mākslinieki – tēlnieki, tekstilmākslinieki, keramiķi, metālmākslinieki savas fantāzijas iemiesoja lellēs. 19.gadsimta astoņdesmitajos un deviņdesmitajos gados šis vilnis sasniedza arī Padomju Savienību.
Jau 1965. gadā divas mākslinieces – Marga Spertāle un Maija Sarmāja izstādē eksponēja 53 lelles teātru izrāžu tērpu kostīmos. No tām iedvesmojās “Daiļrades” mākslinieki un sāka veidot suvenīrlellītes tautas tērpos. Šo lellīšu galvenā vērtība bija tērpi.
Ieeja pasākumā bez maksas.