Via Baltica festivāls. Aureum Tempus Ensemble

 1993. g. Maksims Novikovs (Maxim Novikov) kļuva par pasaules slavenā altista, profesora Jurija Bašmeta studentu P. Čaikovska Maskavas Valsts konservatorijā. Jau kā students Maksims pierādījis sevi kā spilgtu un izcilu izpildītāju klasiskā un jo īpaši mūsdienu mūzikā. Maksims ir ļoti aktīvs kamermūzikas izpildītājs. Vairākus koncertus viņš ir sniedzis kopā ar Kseniju Bašmetu, Jēkabu Katsnelsonu, Borisu Adrianovu, Jauno Krievijas kvartetu un Hačaturjana trio. Kā solistu pie sevis Maksimu labprāt aicina daudzi orķestri visā Krievijā, Eiropā un Āzijā. Ar Ščecinas simfonisko orķestri mūziķis devies koncertturnejā pa Ķīnu. M. Novikovs regulāri sniedz meistarklases Erevānā, Honkongā, Pekinā, Šanhajā, Omskā un citur. Novikovs spēlē 19. gadsimta itāļu meistara Enriko Čeruti izgatavoto instrumentu.Eva Bindere absolvējusi J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju, kur mācījusies pie Anetes Zvaigznes, Ulda Sprūdža un Andra Baumaņa. 1997. gadā ieguvusi stipendiju mācībām ASV pie prof. E.Šmīdera Dalasā. Vēlāk studējusi izcilā franču vijolnieka Rafaela Olega klasē Bāzeles Mūzikas akadēmijā (Šveicē) Līdz 1997. gadam E. Bindere strādājusi Latvijas Filharmonijas kamerorķestrī. Tad Gidons Krēmers mūziķi uzaicināja par koncertmeistari orķestrī Kremerata Baltica. Kopš tā laika vijolniece regulāri spēlē duetā ar Gidonu Krēmeru. Kā soliste uzstājusies ar visiem Latvijas orķestriem. Viņas koncertus Latvijā regulāri ieraksta Latvijas radio. Kremerata Baltica ierakstītais CD „After Mozart”, kurā Eva piedalās arī kā soliste, ieguvis prestižo Grammy mūzikas balvu.2004. g. E. Bindere kopā ar kolēģiem nodibināja stīgu kvartetu Euphonia, kurš 2007.g. ieguva Latvijas Lielo mūzikas balvu. Eva vienmēr īpašu uzmanību pievērsusi kamermūzikai. Dažādos sastāvos Eva muzicējusi kopā ar pianistiem Vestardu Šimku, Katju Skanavi, čellistiem Jo-Jo-Ma, Solu Gabetu, Kristīni Blaumani, altistiem Veroniku Hagenu, Vladimiru Mendelszonu, Maksimu Risanovu, vijolnieku Borisu Garlitski un daudziem citiem. Kopš 2008.g. Eva strādā J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā par vijoļspēles pedagogu, sniedz meistarklases visā Eiropā, piedalās dažādu konkursu žūrijās.Endijs Mailss (Andy Miles) studējis klasisko klarnetes spēli Brēmenē un Hannoverē. 1991. gadā viņš bija viens no jaunākajiem klarnetistiem Vācijā, kurš ieņēma koncertmeistara krēslu Hamburgas filharmoniķos. Vēlāk viņš kā klarnešu grupas koncertmeistars ieradās Ķelnē Rietumvācijas Radio orķestrī.Daudzi E. Mailsu pazīst kā mūzikas robežu nojaucēju un jaunu tiltu būvētāju. Savā „mežonīgajā” radošajā pagātnē mūziķis bijis gan saksofonists rokgrupā, gan stabulētājs folkloras kopā, gan klarnetists dažādos džeza sastāvos, gan solo klarnetists filharmonijas orķestrī. Šī pieredze ļauj mūziķim ērti justies dažādos mūzikas žanros, tos kombinēt un pārvietoties starp tiem bez piepūles.Prese mūziķi nosaukusi par savdabīgu jaunās paaudzes mūziķu tipu. "Klarnetes Marko Polo" Endijs Mailss daudz laika velta kamermūzikai, bieži uzstājas kā solists un ir ļoti pieprasīts skolotājs visā pasaulē.Anastasija Drančuka (Anastassiya Dranchuk) ir dzimusi muzikālā ģimenē 1989. gadā Kazahstānā. Viņa pārcēlās uz Berlīni 2001. gadā, lai studētu ar Galinu Ivanzovu Hansa Eislera Mūzikas augstskolā. Sekoja studijas Juliusa Šterna Institūtā, vēlāk - Berlīnes Mākslas Universitātē kopā ar Jeļenu Lapitsku. No 2009. līdz 2011. gadam viņa turpināja studijas ar Pjēru Lorēnu Emāru Ķelnes mūzikas augstskolā. Anastasija ir piedalījusies Bernda Glemsera, Pāvela Gililova, un Borisa Bloha meistarklasēs. Viņa ir saņēmusi stipendijas no vairākiem Vācijas fondiem. Vairākos starptautiskos konkursos pianiste ir ieguvusi godalgotas vietas, kā, piemēram, bronzas medaļu un žūrijas speciālbalvu Horovica konkursā, pirmās vietas apbalvojumu Steinveja konkursā un Berlīnes "Zelta Juliusa" balvu.Anastasija ir aktīvi koncertējusi Eiropā, sniedzot koncertus Itālijā, Francijā, Spānija, Beļģijā, Vācijā un Luksemburgā. Viņa ir spēlējusi ar ievērojamiem ansambļiem kā, piemēram, Berlīnes Valsts kapelu,  Berlīnes Simfoniķiem, Bonnas KlasiskoFilharmoniju, Brandenburgas Valsts orķestri u.c. Anastsija ir arī uzstājusies  Bad Kissinger Festspiele, Vācijā. Šogad Anastasija piedalījās arī Gidona Krēmera 65. gadu jubilejas koncertā.Biļetes (Ls 4) "Biļešu paradīzes" tirdzniecības vietās un www.bilesuparadize.lv