Izstādē eksponētas mākslinieces nozīmīgāko vides un monumentālo darbu fotogrāfijas - komunistiskā terora upuru pieminekļis Baltezera kapos, Sv.Pētera baznīcā un Preiļos, kā arī Grobiņas pilsētas zīme un ievērojamu cilvēku portreti akmens tēlos. Ekspozīciju papildina plašs medaļu klāsts un sīkplastika.
Mākslas maģistre Edvarda Šmite par V. I. Dzintares daiļradi izsakās šādi:“Atskatoties uz Vijas Dzintares darbiem, redzam vairākas tēmas, kas, manuprāt, nosaka tēlnieces vēstījuma kodolu: Sieviete kā dzīvības devēja, uzturētāja un glabātāja. Skaista, dinamiska, apbrīnojama miera un spēka pilna. Pārliecība par katru cilvēku kā unikālu vērtību, kā neatraujamu posmu cilvēces gaitā cauri gadu tūkstošiem. Piemiņa – kā paaudžu saiknes uzturētāja. Kustība kā viena no dzīvības raksturīgākajām iezīmēm. Dabas un dzīvības slavinājums. Varam to izteikt trīs vārdos: sievišķība, latvietība, cilvēcība…”
Pati Vija Ilze Dzintare savu domu un izjūtu iemiesošanu akmens tēlā izsaka dzejas rindās:
“Ir grūti akmeni par spārniem vērst,
Pa druskai čaulu nostu plēst,
Gan man, gan akmenim tas sāp,
Kad dvēsele no manis
Akmens sirdī kāpj
Un spārni lidot raisās.”
Radīšanas prieku un grūtību pārvarēšanu, kas ar to saistās, ar stāstījumu un savām dzejas rindām viņa aprakstījusi grāmatā Akmens.Doma.Tēls, kurā apkopoti skulpturālo darbu attēli un apceres par to radīšanu.