Izstādē būs aplūkojami dažādi rotu un aksesuāru veidi, kas atspoguļo Viktorijas laikā valdošās rotu tendences Eiropā, sākot no jostu sprādzēm, Portbouquet ziedu turētājiem, greznām piespraudēm, šatelīnām, auskariem, diadēmām, rokassprādzēm ar iekļautiem antīko grieķu un romiešu tēlu atveidiem, līdz pat jūgendstila krāšņajām matu sprādzēm, ko raksturo rotājumi ar savītu ziedu motīviem.
19. gs. pamatoti tiek dēvēts par industrializācijas gadsimtu. Eiropas pilsētās priekšplānā izvirzījās buržuāzija ar savām morāles un ģimenes vērtībām, labklājības un bagātības priekšstatiem. 1837. gadā Lielbritānijas tronī stājas Viņas Majestāte karaliene Viktorija, kuras laikmets bija ievērojams ar savu atturīgo attieksmi un stingrību ģimenē, tostarp attiecībā pret mīlestību un bērniem.
Šajā periodā tiek radītas piespraudes – Love Knots (Mīlestības mezgli), kas bieži tika izgatavotas no zelta imitācijas, dēvētas par Pinchbeck – nosaukums atvasināts no juveliera Kristofera Pinčbeka (Christopher Pinchbeck) uzvārda, kurš 18. gs. sākumā Londonā radīja jaunu metāla sakausējumu no krīta un cinka. Tas izskatījās diezgan cienījami un pateicoties daudz zemākajām izmaksām, salīdzinājumā ar zeltu, to ļoti iecienīja buržuāzija.
19. gs. vidū no šī materiāla tā tika izgatavoti daudzi rotājumi – jostu sprādzes, Portbouquet ziedu turētāji, saktas, šatelīnas, auskari, diadēmas un rokassprādzes. Jauna rotaslietu iezīme Viktorijas laikmetā bija to masveida ražošana, kas radās vienlaicīgi ar industrializāciju. Parādījās juvelierizstrādājumu ateljē, kas radīja masveidā izgatavotas rotaslietas, tādējādi samazinot to izmaksas.
Tieši pateicoties karalienei Viktorijai, modē ienāk rotaslietas, kurās izmantotas dabīgu matu pīnes vai matu lokas, kas ierāmētas stikla ietvarā; neprecētām meitenēm raksturīgas rotas – koraļļi, tirkīzs, emalja, itāļu mozaīkas un nelielas dabīgās pērles.
Par īpašu 19. gs. modes iezīmi kļūst pārī savienotas platas rokassprādzes, kuras valkāja uz plaukstas locītavām. Tās bieži tika izgatavotas no melna samta lentes, kurai piestiprināta apzeltīta metāla aizdare ar akmens vai stikla rotājumu. Tās ir bagātīgi pārstāvētas Aleksandra Vasiļjeva fonda kolekcijā un būs aplūkojamas izstādē.
1890. gados Eiropā dzima jauns mākslas virziens – Modernisms (Art Nouveau), ko dēvē par Jūgendstilu. To raksturo rotājumi ar savītu ziedu motīviem, putnu, kukaiņu, sikspārņu un rāpuļu attēli un ziedu raksti. Tās bija piespraudes, matu sprādzes, kuloni, rokassprādzes. Rotas lietu izgatavošanā bieži lietoja sudrabu, emalju un atlējumu. Tieši Modernisma laikmetā beidzās karalienes Viktorijas valdīšana, kura devās mūžībā Vaita salā 1901. gadā.
Izstādē iekļauti arī unikāli 19. gs. vēdekļi, rokassomas un citi dāmu aksesuāri, kas rada ļoti pievilcīgā laikmeta piegaršu.