Vladimirs Kozins dzimis 17. septembrī 1922. gadā Brjanskas apgabalā Starobudas rajonā, Ļevinckas ciemā Krievijā un mākslas izglītību sācis Vitebskas mākslas skolā (1937–1941), bet Latvijas Mākslas akadēmijā Glezniecības nodaļu absolvē 1949. gadā.
V. Kozins bijis aktīvs dažādos mākslas procesos, un kopš 1950. gada ir Latvijas Mākslinieku savienības biedrs, kur bijis Glezniecības sekcijas vadītājs, kā arī darbojies dažādās citās komisijās.
Latvijas mākslas vēsturē īpaši nozīmīgs ir V. Kozina ilglaicīgais LMA Glezniecības katedras vadīšanas laiks (1953-1989), kad bija jāpieņem dažādi lēmumi un jānotur gan ideoloģiskā līnija, gan gleznieciskās kvalitātes. Esot līdzās izciliem latviešu māksliniekiem, viņš spēja novērtēt un iepazīt latviešu tonālās glezniecības principus, kurus attīstīja arī savā radošajā darbā.
Vladimira Kozina glezniecības spektrs ir bagāts ar dažādām izpausmēm, sākotnēji padomju ideoloģijā un socreālismā balstīts, kas pārtop poētiskā reālismā saglabājot sev raksturīgo jūtīgi niansētu krāsu un triepienu sabalansētību. Viņš ir varējis izpausties gan dažādos mērogos un bijis autors vairākiem monumentāliem gleznojumiem, gan dažādās tēmās un žanros: portrets, ainava, klusā daba, gan 20. gs. nogalē un mūsdienās pievērsies tēliem ar reliģisku ievirzi. Izstādes ekspozīcijā daudzo un dažādo darbu klāstā, krāsu izvēlē, sabalansētībā un otras triepienā vērojams mākslinieka emocionālais pasaules skatījums, nerimstošais radošais gars un apbrīnojamās darbaspējas.
Vladimira Kozina personālizstādē _Glezniecība_ eksponēti darbi no autora personīgās kolekcijas, Latvijas Mākslinieku savienības muzeja, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un privātkolekcijām.