Latvijas kino vēsturē tas ir unikāls notikums, kad trīs latviešu kino kritiķes un žurnālistes nonākušas prestižās kino un televīzijas balvas vērtētāju lokā. Pērn par pirmo Latvijas pārstāvi Zelta globusa balsotāju vidū kļuva kinokritiķe, kuratore un pētniece Ceriņa, kura šogad turpina pildīt vērtētājas pienākumus.
HFPA turpinot 2022. gadā iesākto balsotāju loka paplašināšanu un sadarbojoties ar Starptautisko kinokritiķu asociāciju (FIPRESCI), šogad pievienojušies 128 jauni vērtētāji.
Šogad Zelta globuss likteni 14 kino un 13 televīzijas kategorijās lems 310 kritiķi un žurnālisti no 76 pasaules valstīm. Pēdējos gados HFPA saskārusies ar virkni skandālu un kritiku par tās elitismu, noslēgtību un vērtētāju vienveidīgo kultūras, nacionālo un etnisko izcelsmi, tādēļ asociācijas vadība aktīvi piesaista jaunus, savās valstīs atzītus un novērtētus kino preses profesionāļus (2023./2024. gada sezonas balsotāju saraksts pieejams šeit).
Zelta globuss balvu 1943. gadā dibinājusi HFPA, bet tās pirmais prezidents bijis latviešu izcelsmes žurnālists Anrī Grī (Henry Gris, 1904–1996), kurš Londonā strādājis United Press International, bet vēlāk, no 40. gadu beigām līdz 60. gadiem, pildot darba pienākumus ASV kā kino žurnālists, intervējis teju visas tā laika Holivudas un kino zvaigznes.
Zelta globuss tiek uzskatīts par Amerikas Kinoakadēmijas piešķirtās balvas Oskars priekšvēstnesi un otru prestižāko kino novērtējumu ASV kino industrijā, iezīmējot balvu sezonas favorītus un kino tendences.
Paredzēts, ka 81. Zelta globusa apbalvošanas ceremonija notiks 2024. gada 7. janvārī Losandželosā.
Latviju pārstāvošā Sonora Broka pēdējos sešus gadus veido un vada kino veltīto raidījumu Piejūras klimats Latvijas Radio 3, iepazīstinot Latvijas klausītājus ar aktuālākajiem notikumiem, parādībām un personībām Latvijas, Eiropas un pasaules kino, kā arī galvenokārt publicējas kino izdevumā Kino Raksti. Broka kuratoriālo pieredzi divdesmit gadu garumā attīstījusi kinoforumā Arsenāls, starptautiskajā bērnu filmu festivālā Berimors, Ziemeļvalstu filmu dienās un Riga IFF, kā arī bijusi Eiropas Parlamenta piešķirtās Lux kino balvas atlases komisijas rindās. Kopš 2017. gada Broka ir FIPRESCI Latvijas nodaļas biedre, savukārt kopš 2019. gada – Eiropas Kinoakadēmijas locekle.
Savukārt Kristīne Simsone pēc kino studiju absolvēšanas Francijā un kopš darba sākšanas Riga IFF 2014. gadā attīstījusi filmpratības prakses un veidojusi vairākas programmas bērniem un jauniešiem. Viņa attīstījusi kino izglītības projektu skolēniem un skolotājiem Riga IFF Kino klubs. Savukārt kopš 2023. gada ir Riga IFF Showcase – festivāla kopprodukciju platformas – vadītāja. Simsone regulāri veido filmu kritikas iknedēļas žurnālā Ir un publicējas nozares izdevumā Kino Raksti. Kopš 2023. gada viņa veido iknedēļas sižetus par kino aktualitātēm Latvijas Radio 1 raidījumā Labrīt, kā arī reportāžas par Latvijas kino nozari Eiropas izdevumā Film New Europe. Kopš 2017. gada viņa ir FIPRESCI Latvijas nodaļas biedre.
Tikmēr Dārta Ceriņa darbojas kino un teātra pētniecībā, žurnālistikā un kritikā, attīstot starpdisciplināras pieejas un īstenojot tās praksē. Kopš 2020. gada lektore Latvijas Kultūras akadēmijā (LKA), no 2017. gada – zinātniskā asistente LKA Kultūras un mākslu institūtā. Strādājusi Baltijas jūras dokumentālo filmu forumā (Baltic Sea Docs), kopš 2021. gada ir Riga IFF kuratore un digitālā kataloga redaktore un autore. Ikdienā raksta kritikas iknedēļas izdevumam SestDiena, līdztekus tam ir Tet kinokritiķe, regulāri gatavo verbālās recenzijas raidījumam Kultūras rondo Latvijas Radio 1 kanālā un ir viena no Kino Bize Duanela kinoskolas pasniedzējām. Kopš 2018. gada ir FIPRESCI Latvijas nodaļas biedre, bet no šī gada arī valdes locekle.
HFPA vērtētāju darbs sāksies šī gada rudenī, paralēli Brokai, Ceriņai un Simsonei gatavojot arī Riga IFF desmitās jubilejas programmu un notikumus. Festivāls notiks no 12. līdz 22. oktobrim, četros festivāla konkursos meklējot spilgtus un inovatīvus kino rokrakstus no visas pasaules, savukārt paralēlajās skatēs izgaismojot aktuālākās, novatoriskākās un kolorītākās kino izteiksmes un filmdarus.