Lai īstenotu savas dzīves sapni, divi bāreņi no bērnunama Bretaņā aizbēg uz Francijas galvaspilsētu: Felīsija vēlas kļūt par balerīnu, viņas draugs Viktors – par izgudrotāju. Tā sākas Francijas un Kanādas kopražojuma datoranimācijas filma Balerīna/Ballerina.
Animācija ir viens no svarīgākajiem Francijas kino industrijas eksporta segmentiem. To pierāda multenes Mazais princis/Le petit prince (2015) globālie panākumi: tā kļuvusi par visu laiku komerciāli veiksmīgāko franču animācijas filmu pasaulē – ārpus Francijas to noskatījušies 18,2 miljoni skatītāju, un kases ieņēmumi sasnieguši 91,7 miljonus eiro.
Šeit viss ir iespējams
Janvāra sākumā organizācijas UniFrance rīkotajā ikgadējā franču filmu prezentācijā Rendez-vous with French Cinema Parīzē man bija iespēja satikties ar animācijas filmas Balerīna producentiem Lorānu Zeitūnu un Janu Zenū.
Balerīnas budžets ir 28 miljoni ASV dolāru. "Mēs darbojamies arī spēlfilmu jomā un labi zinām, ka Eiropas spēlfilmai tas būtu ārkārtīgi liels budžets, taču tik augstas kvalitātes animācijas filmai tas ir ļoti pieticīgs skaitlis. Balerīna ir mazs, neatkarīgs projekts. Teiksim, Mazais princis izmaksāja 60–70 miljonu. Es nemaz nerunāju par lielo ASV studiju filmām, kuru budžets ir 150–200 miljonu," saka Jans Zenū.
Balerīnas producentu vēlme bija radīt "optimistisku Parīzes pastkarti", tās centrā ir meitene, kura īsteno sapni un kļūst par dejotāju operā. "Mēs meklējām periodu, kurš simbolizētu gaišu sapni. Tā mēs nonācām XIX gadsimta beigās, kad Parīze to tiešām iemiesoja," stāsta Lorāns Zeitūns. "Tajā laikā Parīzē viss bija iespējams, te notika kultūras revolūcija, pilsēta pulcēja gleznotājus, tēlniekus, skatuves māksliniekus. Gistavs Eifelis būvēja savu torni, šeit tapa Brīvības statuja, kuru Francija uzdāvināja Amerikai. Barons Osmāns vadīja Parīzes pārbūves darbus, kuri mainīja pilsētas seju. Tas bija laiks, kad piedzima Parīze, kuru mēs visi mīlam."
Baleta prīmas asaras
Horeogrāfiju, kas ir redzama filmā, iestudējis Parīzes operas zvaigžņu pāris – dejotāju hierarhijā augstākā titula étoile īpašnieki Žeremī Belingārs un Orēlija Dipona. Pērn Orēlija Dipona kļuva par Parīzes operas baleta trupas vadītāju, šajā amatā nomainot Holivudas aktrises Natālijas Portmenas dzīvesbiedru dejotāju un horeogrāfu Benžamēnu Milpjē.
"Orēlijai iepatikās šis stāsts. Felīsijas tēlā viņa uzreiz ieraudzīja sevi: "Tā esmu es! Kad atnācu uz Parīzes operas baleta skolu, es biju tāda kā viņa." Pirmizrādē Orēlija raudāja," piebilst Lorāns Zeitūns.
Orēlija Dipona un Žeremī Belingārs bija ļoti apmierināti ar to, kā uz ekrāna izskatās viņu horeogrāfija. Radīt baleta ainas animācijas filmai nav vienkārši. Lai piemeklētu Balerīnas varoņiem piemērotas kustības, Orēlija Dipona un Žeremī Belingārs dejoja paši – viņus vēroja animācijas mākslinieki, kuri veidoja zīmējumus. Taču animācijas pasaulē viss notiek daudz raitāk nekā dzīvē, tāpēc filmā visas kustības tika paātrinātas divas reizes.
Speciāli Balerīnai jaunas dziesmas ieskaņojušas popzvaigznes Sia un Kārlija Reja-Džepsena. Filmā notiek psiholoģisks duelis starp divām jaunām balerīnām, kuras cīnās par lomu Riekstkodī, taču Pētera Čaikovska partitūras vietā skan enerģiska popmūzika. Balerīna skatītājiem sniedz iespēju paviesoties Parīzes operas vēsturiskajā ēkā – greznajā Garnjē pilī.
Kino par deju ir modē
Balerīnas producenti cer, ka filmai pasaulē izdosies nopelnīt 50–60 miljonu ASV dolāru. Lielā mērā projekta panākumus izšķir rezultāti, kuri tiek sasniegti divos lielākajos, stratēģiski nozīmīgākajos tirgos – Ziemeļamerikā un Ķīnā. "Taču neatkarīgai animācijas filmai ir ārkārtīgi grūti iekļūt kinoteātru repertuārā Amerikā. Piemēram, Mazais princis bija starptautisks hits, taču kinoteātros ASV diemžēl netika izrādīts – filma uzreiz aizceļoja uz Netflix platformu. Animācijas filmas ražo vērienīgākās ASV studijas, tas ir ļoti liels bizness, un tikai daži neatkarīgi filmu izplatītāji Amerikā uzdrošinās ar tām konkurēt, parasti tie neuzņemas risku un neizplata konkurentu darbus," uzsver Jans Zenū.
Balerīna uz Ziemeļamerikas kinoekrāniem iznāks 3. martā. "ASV mūsu filmu izplata ietekmīgā neatkarīgā kompānija The Weinstein Company, tās vadītājs, pieredzējušais producents Hārvijs Veinstīns, mūs simtprocentīgi atbalsta, Balerīna viņam ļoti patīk," teic Jans Zenū.
Filmas par dejas mākslu un ar to saistītajām drāmām pašlaik ir modē. Pērn uz ekrāniem iznāca vēl divas franču filmas par baletu. Režisore Stefānija Didžusto uzņēmusi biogrāfisku eposu Dejotāja/La danseuse, kas stāsta par XIX–XX gadsimta robežas modernās dejas pamatlicēju Loī Fuleri. Aisedoras Dunkanes lomu šajā filmā atveido Džonija Depa un Vanesas Paradī meita Lilija Roza Depa.
Vēl viens vērā ņemams kino vēstījums par klasisko un laikmetīgo baletu ir Polīna, dzīves deja/Polina, danser sa vie, kuru radījis slavenākais mūsdienu franču horeogrāfs Anželēns Prelžokāžs sadarbībā ar savu sievu režisori Valēriju Milleri-Prelžokāžu.