Visās ziemas ainās kopumā piedalījās vairāk nekā 300 masu skatu dalībnieki, kam filmas veidotāji ir ļoti pateicīgi par izturību.
Atskatoties uz aizvadītajām filmēšanas dienām, Viesturs Kairišs secina: “Pilsētā pie aizsalušās upes beidzies pirmais filmēšanas posms. Visi dzīvi, deguni un ausis arī nevienam nav atlūzuši. Apstākļi bija ekstrēmi, taču ļoti piemēroti filmas garam – cīņai ar neiespējamo. Aizsalušās upes dēļ pat nāksies mazliet koriģēt scenāriju, jo šādu ziemu prognozēt nebija iespējams.
Anša lomas izpildītājs Dāvis Suharevskis izrādījās ārkārtīgi jautrs un inteliģents pilsonis, kurš nemitīgi izstaro “breineigu” (brīnišķu) enerģiju. Būs interesanti sekot, kā viņš attīstīsies, lomai attīstoties līdzi.
Krāslavā mums viss bija jauns, bet Ludzā esam kā mājās, jo dzīvojam tajā pašā viesnīcā, kur nakšņojām, kad filmējām ziemas epizodes filmai Melānijas hronika. Tolaik arī tieši uz ziemas filmēšanām bija uznācis milzīgs aukstums, tad jau laikam jāgaida arī trakais karstums vasarā. Tikmēr mums atliek rūpīgi analizēt uzņemto materiālu un virzīties uz priekšu. Pagaidām izskatās, ka diezgan pārdrošie risinājumi gan aktieru atlasē, gan filmas vizuālajā risinājumā izskatās pārliecinoši un pareizi. Tuoļuok iz prīšku!”
Filmas aktieri, kuru ansambļa centrā ir Dāvis Suharevskis, Agnese Cīrule, Gundars Āboliņš un Brigita Cmuntova no Čehijas, bija tie, kam ziemas spelgonis sagādāja vislielākos pārbaudījumus, nemaz nerunājot par daudzajiem masu skatu dalībniekiem – nereti visai plānos vēsturiskos kostīmos bija stundām ilgi jāgaida, kamēr tiek izmēģinātas un uzfilmētas plānotās ārskatu ainas. Neraugoties uz skarbajiem apstākļiem, vietējie Latgales iedzīvotāji, kas bija atlasīti masu skatiem un dažādu otrā plāna lomu atveidošanai, ne mirkli nesūdzējās un bija ļoti priecīgi par iespēju piedalīties filmēšanā, savukārt vietējie mediji regulāri un ar lielu interesi seko filmas uzņemšanai.
Filma ir traģikomēdija, kas top pēc Gunara Janovska tāda paša nosaukuma romāna motīviem. Galvenajam varonim Ansim ir nevainīga profesija – daiļkrāsotājs –, un viņš ir pieprasīts pie visiem režīmiem. Vispirms visas pilsētas šiltes jākrāso zaļā krāsā, tad komunistiem viss jāpārkrāso sarkans, nacistiem atkal sarkanais jākrāso ciet ar brūno. Neskatoties uz to, ka stāsta vēsturiskais fons ir traģisks, tajā valda vieglums, jaunu cilvēku attiecību jutekliskums un humors.
Spēlfilmu Pilsēta pie upes līdz šim atbalstījis Nacionālais kino centrs, Čehijas valsts kino fonds, Ludzas, Krāslavas un Rēzeknes pašvaldības, kā arī privātie atbalstītāji Merrild, Salmo, Norfin un citi.
Filmas uzņemšana turpināsies šā gada vasarā – jūlija un augusta mēnešos Latgalē.