20. gadsimta trīsdesmito gadu Rīga, intelektuālo aprindu spožums un vājības, sarežģītā Latvijas vēsture, populāro izdevumu Jaunākās Ziņas un Atpūta redakcijas ikdiena – šajā vēsturiskajā ceļojumā sešās spēlfilmu un vienā dokumentālā sērijā aicina jaunās daudzsēriju filmas Emīlija. Latvijas preses karaliene veidotāji.
"Emīlijas Benjamiņas dzīvesstāsts ļauj mums ieskatīties vienā no Latvijas 20. gadsimta vēstures nozīmīgākajiem posmiem. Mēs ceram, ka šis unikālais daudzu cilvēku biogrāfiskais stāsts nonāk pie skatītājiem laikā, kad domājam par vēstures mācībām, preses brīvības jautājumiem un dzimumu lomu sabiedrībā," saka filmas producents Gints Grūbe.
Vairākas epizodes tapušas ar Benjamiņu ģimeni vēsturiski saistītās vietās, un filmēšanā izmantoti autentiski priekšmeti, kas joprojām atrodas pēcnācēju īpašumā vai ir saglabājušies no Benjamiņu laika. Sešas spēlfilmu sērijas ir autoru mākslinieciska interpretācija par galveno varoni un vēsturiskajiem notikumiem, bet pēdējā, septītā sērija ietver dokumentālas liecības par filmas varoņiem viņu pēcnācēju atmiņās mūsdienās un iepriekš nepublicētus vēsturiskus materiālus.
Filma uzņemta vairākās ar sižetu saistītās vēsturiskās vietās. Krišjāņa Barona ielā 12 atrodas Fābu nams, ko 1928. gadā iegādājās Emīlija un Antons Benjamiņi un kas viņiem piederēja līdz 1940. gadam, kad namu nacionalizēja. Tautā to vēl aizvien sauc par Benjamiņu namu, un tajā saglabājušies interjera priekšmeti, ko iegādājusies Emīlija Benjamiņa – Venēcijas kristāla lustras un vitrāžas, kas redzamas arī seriālā. Benjamiņu namā filmētas daudzas ar ģimeni saistītas epizodes, kā arī salonvakari un trīsdesmito gadu preses balle. Tāpat filmā redzamas Benjamiņu ģimenei piederējušās mēbeles, kas šobrīd glabājas pie Emīlijas Benjamiņas pēcnācējiem.
Jaunāko Ziņu redakcija iekārtota un tās ikdienas dzīve atveidota pēc fotogrāfijām, ko filmēšanas grupai nodevuši Benjamiņu pēcnācēji un Jaunāko Ziņu kriminālkorespondenta Pētera Grūbes radinieki. Dokumentālajā sērijā izmantoti unikāli, iepriekš nepublicēti fotomateriāli no Emīlijas un Antona Benjamiņu un Jura Benjamiņa ģimenes arhīva. Dokumentālajā epizodē ar savām stāstiem piedalās Emīlijas Benjamiņas mazbērni Pēteris Benjamiņš, Ilze Stokvuda-Benjamiņa, Emīlijas māsas mazdēls Pēteris Aihers, Antona Benjamiņa mazmazmeita Kristīne Čakste, rakstnieka un Jaunāko Ziņu darbinieka Jūlija Lāča meita Lalita Muižniece un mazmeita Māra Ķimele u. c. bijušās avīzes redakcijas darbinieku pēcnācēji.
Filmas piektā sērija uzņemta Valdeķu muižā, kas Benjamiņiem piederēja kopš 1931. gada un kur Antons Benjamiņš iekārtoja savu "ideālo Latviju". 1939. gada 14. jūnijā Valdeķos Antons Benjamiņš devās mūžībā.
Scenārija tapšanā izmantotas nekur nepublicētas Emīlijas Benjamiņas vedeklas Johannas Benjamiņas atmiņas par Emīlijas apcietināšanu un deportāciju 1941. gada 14. jūnijā no Krišjāņa Barona ielas 19, kur Emīlija dzīvoja pēc tam, kad padomju vara lika ģimenei pamest Fābu namu.
Filmā kā rekvizīti izmantoti vairāki autentiski trīsdesmito gadu priekšmeti, kas piederēja Benjamiņiem un citiem Jaunāko Ziņu redakcijas darbiniekiem. Piemēram, īstā Antona Benjamiņa rakstāmgalds ir arī kino Antona Benjamiņa rakstāmgalds Jaunāko Ziņu redakcijā, bet Atpūtas redaktora Jūlija Lāča tintnīcas un žurnāla maketi ir oriģināli, ko mantojusi Jūlija Lāča mazmeita Māra Ķimele. Arī Fābu nama mēbeles, ko bija saglabājusi Rakstnieku savienība, kalpoja kā filmas rekvizīti.
Vēsturiska sakritība ir režisora Viļa Lapenieka Zvejnieka dēla pirmizrādes filmēšana seriāla vajadzībām. Zvejnieka dēla pirmizrāde notika 1940. gada 22. janvārī kinoteātrī Splendid Palace. Šī epizode tika filmēta Splendid Palace tieši pēc 80 gadiem – 2020. gada 22. janvārī.
Sākoties filmēšanai, kāda kundze nodevusi aktrisei Gunai Zariņai (filmā – Emīlija Benjamiņa) savulaik Emīlijai piederējušus šķīvjus, kurus kundze glabājusi visus šos gadus.
Covid-19 pandēmijas dēļ filmēšana noritēja maskās. Filmas konsultants Andrejs Grāpis ieteica visiem vēl pirms filmēšanas izlasīt Viļa Lāča romānu Cilvēki maskās, kurā Lācis aprakstījis trīsdesmito gadu Rīgu.
Visu sēriju filmēšana ilga 53 dienas, filmas izveide – 12 mēnešus, un tajā iesaistījušies 590 kino profesionāļi – gan aktieri, gan tehniskais personāls.
Filma izseko žurnāla Atpūta izdošanai no 1924. līdz 1941. gadam, kad pēc Latvijas okupācijas žurnāls iznāca ar nosaukumu Padomju Latvija un tika drukāts uz Benjamiņiem atņemtajām iekārtām.
Filmas scenārija izveidē kā iedvesmas un faktu avots izmantots plašs periodikas un monogrāfiju klāsts. Filmas radošā komanda iesaka interesentiem grāmatas, ko viņi lasīja filmas tapšanas laikā. Režisors Andis Mizišs iesaka izlasīt Rīgas izredzētais Eižens Finks, režisors Dāvis Sīmanis – Anšlava Eglīša dienasgrāmatas, operators Andrejs Rudzāts – Pāvila Rozīša Cepli, scenārists Ivo Briedis – Marisa Vētras Rīga toreiz, scenāriste Baņuta Rubess iesaka Denisa Hanova un Valda Tēraudkalna Laiks, telpa, vadonis: autoritārisma kultūra Latvijā 1934–1940, scenāriste Tabita Rudzāte – Ginta Apala un Māra Zandera grāmatu Latvieši, vācbaltieši un Krievija, scenāriste Aiva Birbele – Inetas Lipšas grāmatu Rīga bohēmas varā, producents un režisors Gints Grūbe – Annijas Simsones grāmatu Atmiņas, atmiņas un Jāņa Kārkliņa Latvijas preses karalis, bet producente Inese Boka-Grūbe – Ingas Pērkones Es varu tikai mīlēt… Sievietes tēls Latvijas filmās.
Filma no 23. septembra pieejama skatītājiem izklaides platformā Tet+, no 1. oktobra – kinoteātros visā Latvijā. 2022. gadā seriāls būs skatāms arī Latvijas Televīzijā.