LTV sestdienās rādīs jaunu daudzsēriju filmu Saplēstā krūze

Putna pļecka latviešu tautas ticējumos ir laime, tikai notīrīt it kā nevarot, pārvērtās p0ar košļeni. Kas par daudz tas par daudz, tāpat kā laikmeta ignorēšana pārvēršas mazumapliecībā.

Lai arī NN dažkārt kaitināja, bet mēs jau neviens neesam, lai patiktu visiem Jaunsudrabiņš nav, šoreiz DZIĻUMS, bet līdzības ir ar "Saldo indes garšu" tikai pagaidām Jaunsudrabia darbs bija mākslinieciski izstrādātāks dziļāks, aktieru darbs tur spīdēja, neapšaubāmi Anužīte. Domājams atkal Bernovas un Kalniņas skatījumā, titros nepaguvu salasīt ātrā skrējiena dēļ.

Patiešām "Saplēstā krūze"raisa atmiņas par "Saldo indes garšu". Lai gan daudz gadu aizskrējis, pārlasot NN recenziju Dienā (15.02.2001), liekas, ka kaut kur jau tas viss redzēts: "Rezultāts - neviendabīgs, brīžiem pat problemātisks, apšaubāms, bet tik un tā dāvāja interesantu vielu pārdomām. Videofilmētā brīvdabas uzveduma Saldā indes garša scenāriju pēc Jāņa Jaunsudrabiņa romāna Jaunsaimnieks un velns motīviem rakstījušas Inta Bernova un Gunta Kalniņa, lieki necimperlēdamās gar valodas stila ziņā drusku vecmodīgo klasiķi: kamdēļ 2001.gadā likt noticēt arhaiskai valodai, kuru jaunā paaudze nedz lieto, nedz arī īsti saprot. Tādēļ nav jābrīnās, ka «motīvētā» J.J. varoņu mutēs skan mūsdienu specifiskā netīrā leksika, par kuras lietājumu pirmavota autors, iespējams, kapā grozītos kā vilciņš. Tāpat attēla vaļības (vide, atribūtika, kostīmi: plastmasas plēves, dzelzsbetona būves, gumijas riepas ratos, padlaiku kafijtases un sintētiskie tērpu audumi... šīs lietas, ko nepazina tajos laikos, par kuriem it kā vēsta seriāls), kas iesākumā šokē un šķiet attaisnojamas tikai ar sīkbudžetisko paviršību, tak vēlāk saproti - nav tik vienkārši! Izskatās, ka Indes garšas autori ir veidojuši filmu par «Latvijas laukiem vispār», pilsētas TV lūriķī spītīgi radot iespaidu par savveida paradīzi, kas joprojām ir tepat blakus. Laiks, kurā dzirkstī un sprēgā seriāla varoņi, ir pietiekami abstrakts un, atvainojos, vienlaikus «vēsturisks», lai Saldā indes garša kļūtu par romantizēta, idealizēta Latvijas lauku koptēla zīmi (iespējams, lauku cilvēkiem smieklīgi «neticama»). Tā ir reklāmvide, kurā jaunsaimniekiem nemaz tik sūri nav jāstrādā, var ļauties visādiem mīlas priekiem. Uzkrītoši speciālais erotisms pirmajās trijās sērijās patiesi lika domāt - mī un žē, vai Jaunsudrabiņš nu būtu īstais erotomāns, kurš pelnījis tādu - tik vaļīgi demonstrētu puskailu cilvēku sekspozu enciklopēdiju, latvisko kamasutru?! Un, loģiski, vaicājumu: pa kuru laiku šie cilvēki ar laukus, slauc govis, baro cūkas, sēj labību, ja jau dienas un naktis pavada gultā, pļavā, ezerā mīlējoties?...."

gultā palagos, kaut kas nenormāls. Priekš kam tas viss?