..).Man, dodot četras zvaigznes, nav uznākusi nemotivēta dāsnuma lēkme. Pirmkārt, šī debija ir pārsteidzoši profesionāli kvalitatīva: ne tikai atzīstamā, bet pat slavējamā līmenī ir veikta gan filmas montāža, gan skaņu celiņa tēlainību un “atmosfēriskumu” apliecinoša atbilsme ekrāna valodai, gan — kas it īpaši brīnums latviešu jaunā kino apstākļos — prasme strādāt ar aktieriem, no kuriem vien divi (Regīna Razuma, Edgars Samītis, ja neskaita epizodisko Alvi Birkavu) ir dēvējami par profesionāļiem. Plus precīzie dialogi, turklāt ne tikai organiskās nenormatīvās un žargona leksikas izmantojuma dēļ. Un vēršu uzmanību, ka par trim (montāža, “story”, režija) no četrām manis nosauktajām profesionālajām jomām atbildējis viens cilvēks — Jānis Nords. Mūzikas “režijas” autors savukārt ir filmā redzamais narkobandīts Jariks — viens no košākajiem un, hm, smalkāk notēlotajiem nevaroņiem.Tātad mums ir darīšana ar rietumu kinematogrāfa izpratnē tipiska autorkino reanimēšanu (varbūt pat pirmo reizi Latvijā tik konsekventi īstenotu). Par šo svarīgo mākslinieka misiju, ko veicis, kā noprotams, kinomāns Nords (latvju Tarantīno, kas izdīga savā L.A. pievārtes videonomā?), ir vērts skaļi taurēt. Mana sirds sāka pukstēt kvēlāk jau tajā mirklī, kad ieraudzīju amatieri dīleri uz motorollera — sveiciens “Paris, Je t’aime, Megijai Gilenholai un Godāram!Otrs aspekts, kas mani burtiski “uzkāra”, ir filmas galvenais varonis — absolūti ambivalentais indivīds Viktors, kura raksturs un personība pieprasa īpašu uzmanību, jo TĀDS cilvēks latviešu kino vēl nav ticis fiksēts. Tas ir unikāli!Spriediet paši — kas notiek šī simpātiskā, drusku bremzētā ambāļa paurī, ja viņš a) ir ļoti principiāls kā jaunais topošais žurnālists (epizode ar latvju ne-Kurņikovu ir super!), bet b) apjēdz taču, ar ko viņš taisa biznesu — ar visšaušalīgāko mantu: “zaļo” un “vitamīniem”.
Lasiet recenziju, kas publicēta "Kultūras Dienā".
Lasiet interviju ar Jāni Nordu, kas publicēta "TV Izklaidē".